Saskaņā ar sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem kristīgie demokrāti un viņu sabiedrotie Bavārijas Kristīgi sociālā savienība ieguvuši apmēram 33% vēlētāju atbalstu.
Otro vietu ar 20,5% balsu ieņem sociāldemokrātu partija, bet trešajā vietā ir partija “Alternatīva Vācijai” - šie galēji labējie pret imigrāciju noskaņotie politiķi ieguvuši apmēram 12% vēlētāju atbalstu un pirmo reizi būs pārstāvēti parlamentā.
Bundestāgā iekļuvusi arī liberālā Brīvo demokrātu partija, kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” un "zaļie".
Pēc vēlētāju aptauju datu publiskošanas sociāldemokrāti paziņoja, ka nepiedalīsies jaunās valdības veidošanā.
Līdz ar to politikas eksperti kā iespējamos Merkeles partnerus valdošajā koalīcijā min liberāļus un “zaļos”. Kanclere bija piesardzīga par iespējām jauno ministru kabinetu izveidot līdz gada beigām, tomēr izslēdza iespēju veidot mazākuma valdību.
Merkeli ar uzvaru jau apsveikuši Francijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas līderi. Francijas prezidents Emenuels Makrons solīja ar apņēmību turpināt būtisko sadarbību Eiropas un abu valstu labā.
Tikmēr vairākās Vācijas pilsētās notikušas plašas protesta akcijas pret partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD) un tās panākumiem parlamenta vēlēšanās.
Vairāki simti cilvēku galvaspilsētā Berlīnē sapulcējās pie kluba, kurā pret imigrāciju noskaņotā partija svinēja vēlēšanu panākumus. Aktīvisti izkliedza saukļus “Nacistus ārā” un “Visa Berlīne ienīst AfD”, kā arī centās bloķēt galēji labējo politiķu pārvietošanos.
Kāds protestētājs žurnālistiem norādīja, ka ir ļoti svarīgi parādīt, ka šādas partijas iekļūšana parlamentā ir nepieņemama.
Lai gan partija ieguva trešo vietu vēlēšanās, tomēr galēji labējiem politiķiem, visticamāk, neizdosies kļūt par galveno opozīcijas partiju, jo šo vietu aizņems otrās vietas ieguvēji un Kristīgo demokrātu koalīcijas partneri pašreizējā valdībā - sociāldemokrāti.
