Pastāv bažas, ka tad, ja konfliktu neatrisinās, Lībija kļūs par vienu no aktīvākajiem bēgļu plūsmas avotiem. Jau līdz šim no Lībijas uz Itālijas karstiem ceļas bēgļu laivas.
Vācijas un Francijas ārlietu ministri Lībijas galvaspilsētā Tripolē ieradušies, iepriekš nebrīdinot, un tādējādi politiski apliecina, ka ES atbalsta valdību, par kuru pirmdien, 18.aprīlī, jābalso arī Lībijas parlamentam.
Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeiers apliecinājis, ka Vācija būtu gatava apmācīt Lībijas militāros spēkus. Viņš arī norādījis, ka Eiropas valstis varētu palīdzēt apmācīt Lībijas krasta apsardzi, lai kopīgi cīnītos pret cilvēku kontrabandistiem.
Vācijas ārlietu ministrs gan uzsvēra, ka valsts atjaunošana pirmkārt ir pašu Lībijas iedzīvotāju rokās. Jau pēdējos divus gadus Lībijā cīnās divas varas. Krīze uzliesmoja 2014. gada vasarā, kad bruņoto grupējumu alianse pārņēma kontroli galvaspilsētā Tripolē un izveidoja pati savu administrāciju, piespiežot starptautiski atzīto varu bēgt uz Austrumiem.
Lībijas miers patlaban ir stratēģiski svarīgs, jo ES turpina no šīs Ziemeļāfrikas valsts krastiem saņemt lielu skaitu bēgļu. Kopš diktatora Muamara Kadafi krišanas Lībijas krastos zeļ un plaukst cilvēku kontrabandistu rūpals, kuru izmanto daudz imigrantu gan no pašas Lībijas, gan tie, kuri atrod šo ceļu, lai mēģinātu nokļūt Eiropā. Līdz šim visi mēģinājumi apturēt kontrabandistu aktivitātes un ierobežot laivu ceļu uz Eiropu ir bijuši neveiksmīgi. ES dalībvalstis ir arī apsvērušas iznīcināt laivas, ar kurām cilvēkus nogādā lielākoties Itālijā, taču haoss Lībijā un atbalsta trūkums no politisko nemieru saplosītās valsts to nav ļāvis īstenot.
Saskaņa ar jaunākajām ziņām pēdējās nedēļās laikā no Lībijas Itāliju sasnieguši gandrīz 6000 imigrantu. Starptautiskā Migrācijas organizācija brīdinājusi, ka tuvojoties siltākam laikam, imigrantu pieplūdums turpināsies.
Vairums no cilvēkiem jūru šķērsojuši gumijas laivās, kā allaž saspiesti un vairāk nekā simts katrā. Lielākā daļa no viņiem ceļojuši no Āfrikas, īpaši no Somālijas un Eritrejas, kur valda despotisks politiskais režīms. Savukārt pēdējos mēnešos šo ceļu salīdzinoši maz izmantojuši sīrieši.
Par situāciju Lībijā pirmdien, 18.aprīlī, sanāksmē Luksemburgā runās arī ES ārlietu ministri. Iecerēts, ka situāciju Lībijā dalībvalstis varēs pārrunāt arī videokonferencē ar Lībijas premjerministru Fajezu es Saradžu.
ES iepriekš ir arī apsolījusi finansiālu atbalstu Lībijai, ja tā apstiprinās un izveidos stabilu Rietumu atbalstītu valdību.
Kā zināms, Lībija ir arī naftas resursu bagāta valsts un šeit saplūst daudzu ārēju spēlētāju intereses.
