Savukārt kristīgie demokrāti pauž prieku par sarunu uzsākšanu ar saviem līdzšinējiem partneriem, bet vienlaikus brīdina viņus neizvirzīt pārāk daudz ultimātu.
Merkele šoreiz nevar diktēt noteikumus. Tā pirms sarunu uzsākšanas ar Vācijas kancleri un viņas vadīto Kristīgo demokrātu partiju paziņoja viena no ietekmīgajām sociāldemokrātu politiķēm Malu Drejere.
Apzinoties, ka koalīcija ar sociāldemokrātiem ir Merkeles vienīgā iespēja, lai izvairītos no ārkārtas vēlēšanām, šī partija sāk izvirzīt savus nosacījumus.
Viena no prasībām ir pārskatīt valsts atbalsta iespējas mazo pensiju saņēmējiem. Sociāldemokrāti uzstāj, ka šiem cilvēkiem būtu jāsaņem papildu piemaksas, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus. Līdz šim kristīgie demokrāti ir bloķējuši šo ieceri.
Tāpat sociāldemokrāti runā par veselības apdrošināšanas programmu pārskatīšanu, tostarp par atteikšanos no privātās veselības apdrošināšanas, kas bieži vien piedāvā krietni labākus nosacījumus nekā valsts sniegtās programmas.
Tomēr kristīgie demokrāti un viņu radniecīgā partija Bavārijā uzstāj, ka viņu topošajiem koalīcijas partneriem šobrīd nevajadzētu izvirzīt pārāk daudz priekšnosacījumu un novilkt sarkanās līnijas katrā sarunu sadaļā. Drīzāk ir jāsēžas pie galda un jāsāk runāt.
Bavārijas Kristīgi sociālai savienībai ir vēl viena pretruna ar sociāldemokrātiem. Runa ir par katru gadu maksimāli pieļaujamā patvēruma meklētāju skaita noteikšanu. Merkele ir vienojusies ar saviem partneriem Bavārijā par to, ka šāds limits būtu nepieciešams. Tomēr sociāldemokrāti uzskata, ka tas ir pretrunā ar Vācijas konstitūciju, Ženēvas konvenciju un citiem starptautiskiem dokumentiem.
Kristīgie demokrāti apzinās, ka sarunas ar viņu līdzšinējiem valdības partneriem par sadarbības turpināšanu nebūs vieglas. Tomēr strādāt mazākuma valdībā un katra likuma apstiprināšanai meklēt atbalstu starp dažādām frakcijām Bundestāgā varētu būt vēl sarežģītāk.
Tāpat būtisks faktors šeit ir arī bailes. Daudzi sociāldemokrātu rindās uzskata, ka viņu vājie vēlēšanu rezultāti ir skaidrojami ar darbu vienā koalīcijā kopā ar Merkeli. Tādēļ viņi ar bažām raugās uz iespēju strādāt kopā arī turpmāk.
Vairāki vadošie šīs partijas politiķi uzsver, ka Merkelei un viņas partijai būtu jāpauž skaidra vēlme izveidot taisnīgāku valsti. Ja viņi to nevēlās darīt, tad sarunas par koalīcijas veidošanu var nemaz nesākt.
Šonedēļ Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers plāno tikties ar kristīgo demokrātu līderiem Angelu Merkeli un Horstu Zēhoferu, kā arī sociāldemokrātu vadītāju Martinu Šulcu, lai veicinātu tā dēvētās lielās koalīcijas izveidi. Tomēr Vācijas kanclere vēl joprojām pauž skepsi par šo iespēju.
Jau ziņots, ka brīvie demokrāti naktī uz pirmdienu, 20. novembri, paziņoja par izstāšanos no Vācijas koalīcijas sarunām.
Jau uzreiz pēc vēlēšanām bija skaidrs, ka šoreiz Vācijas valdības sarunas būs smagākas kā agrāk. Bundestāga vēlēšanās kancleres Merkeles konservatīvie uzvarēja ar 33% balsu, taču tas bija politiskā spēka sliktākais rezultāts pēdējās desmitgadēs. Līdzšinējie tā dēvētās lielās koalīcijas partneri - sociāldemokrāti - vēlēšanās palika otrajā vietā un paziņoja par aiziešanu opozīcijā.
Tādēļ kā vienīgais reālais variants vairākuma izveidošanai šķita konservatīvo, Brīvo demokrātu partijas un "zaļo" koalīcija. To dēvē par Jamaikas koalīciju, jo šo trīs partiju krāsas atbilst Jamaikas karoga krāsām.
