Merkeles kristīgie demokrāti kopā ar tās Bavārijas meitas partiju nav spējuši vienoties ar liberālajiem brīvajiem demokrātiem un "zaļajiem" par tā sauktās Jamaikas koalīcijas izveidi – šis nosaukums balstīts Jamaikas karogam līdzīgajās partiju krāsās, kuras vienā kompozīcijā Vācijai solīja ceturto Merkeles termiņu pēc kārtas. Ar biznesam un videi draudzīgāku pieskaņu no jaunajiem partneriem līdzšinējo sociāldemokrātu vietā.
Par klupšanas akmeņiem kalpojuši tie paši jautājumi, kas satricinājuši pārējo Eiropu – imigrācija, ekonomikas modernizēšana un digitalizēšana, reakcija uz klimata pārmaiņām.
Brīvie demokrāti, kas pirmie paziņoja par sarunu izgāšanos, šķietami nevēlas atkārtot blāvo iepriekšējo valdīšanas periodu kopā ar kristīgajiem demokrātiem. Toreiz tas partijai maksāja absolūtu sakāvi 2013. gada vēlēšanās. Tikmēr pārējie iespējamie koalīcijas partneri brīvo demokrātu jaunajam Vācijas modernizācijas plānam nav noticējuši.
Vienlaikus Merkele joprojām noraida bavāriešu prasību noteikt griestus uzņemamo migrantu skaitam – tieši Vācijas dienvidus un Minheni krīzes augstākajā posmā bēgļu plūsmas sasniedza pirmo.
"Interesanti, ka kristīgie demokrāti un zaļie sadzīvoja ļoti labi, bet bavārieši nepārtraukti uzbruka Merkelei – viņiem nākamgad ir vietējās vēlēšanas, un notikušajās federālajās vēlēšanās viņi ievērojami zaudēja popularitāti uz galēji labējās "Alternatīva Vācijai” rēķina. Un visbeidzot brīvie demokrāti neieguva, ko vēlējās, un pārējie nepiekāpās. Tagad Merkelei tas viss ir jāmēģina salabot," sacīja "Carnegie Europe" Vācijas politikas eksperte Džūdija Dempsija.
Merkele intervijā Vācijas sabiedriskajā televīzijā vismaz pagaidām lika noprast, ka labāk redzētu ārkārtas vēlēšanas nekā mazākuma valdību kopā ar zaļajiem – turklāt mazākumvaldību pieredzes Vācijai nav kopš nestabilās Veimāras republikas laikiem.
Sociāldemokrāti joprojām noskaņojušies uz darbu opozīcijā, nevis vēl četriem gadiem Merkeles ēnā. Netrūkst arī kritikas pret pašu Merkeli, tomēr viņas nomaiņa pagaidām ir šķietami mazticama.
"Šis nav tas laiks, lai gremdētu Merkeli, viņa vēl ir vajadzīga. Jā, vienmēr var atrast cilvēkus, kas aizstās Merkeli, bet tas ir pāragri. Pat ja tiek izskatīta apvērsuma iespēja pret Merkeli, vai tiešām šis jaunais iespējamais līderis vēlētos uzņemties šo ļoti sarežģīto valdības veidošanos vai vadītu partiju jaunās vēlēšanās? Es domāju, ka pašlaik Merkeles pozīcija ir droša, taču Merkele vairs nav tik neievainojama kā agrāk," uzskata Dempsija.
Sociāldemokrātu kādreizējais līderis, arī kanclera amata kandidāts un tagadējais prezidents Franks Valters Šteinmeiers aicinājis koalīcijas sarunās iesaistītās partijas labi padomāt un varbūt tomēr atgriezties pie sarunu galda.
Arī pārējā Eiropa ar bažām raugās uz iespējamu ilgstošu politisko nestabilitāti Vācijā, kas daudzos jautājumos uzņēmusies Eiropas līdera lomu.
Fonā virmo bažas par to, ka ārkārtas vēlēšanas nozīmētu vēl lielāku popularitāti galēji labējai, eiroskeptiskajai un pret imigrantiem vērstajai “Alternatīva Vācijai”, kas pirmo reizi iekļuva parlamentā un ar lielisku rezultātu tik jaunai partijai – 13% balsu.
Viens gan ir skaidrs - pašreizējā krīze koalīciju sarunās ir lielākais Merkeles pašmāju politiskais izaicinājums viņas karjeras laikā.
