Pirms gandrīz 30 gadiem beidza pastāvēt komunistiskā Vācijas Demokrātiskā republika. Komunisma krišana Eiropā ļāva atkal apvienot Vāciju, kas pašlaik ir viena demokrātiskākajām un ekonomiski attīstītākajām valstīm pasaulē.
Tomēr arī pēc tik daudziem gadiem Vācijā joprojām ir cilvēki, kuri jūsmo par komunisma idejām un godā komunistiskos vadoņus.
Tāda ir arī nelielā Vācijas Marksistu-ļeņinistu partija, ko 1982. gadā dibināja Rietumvācijas pilsētā Gelzenkirhenē. Politiskais spēks atbalsta proletariāta diktatūru, noliedz kapitālismu un iestājas par sociālistiskas bezšķiru sabiedrības nodibināšanu Vācijā.
Pirms dažiem gadiem partija paziņoja, ka vēlas Gelzenkirhenē uzstādīt padomju revolucionāra un pirmā Padomju Savienības vadoņa Vladimira Ļeņina pieminekli. Vēlāk partija iegādājās zemes pleķīti, kur novietot 1957. gadā toreizējā Čehoslovākijā radīto divus metrus augsto Ļeņina statuju.
Ne visi Gelzenkirhenes iedzīvotāji bija sajūsmā par pieminekļa uzstādīšanu. Ļeņinekļa pretinieki norādīja, ka Ļeņins ir vainojams daudzu cilvēku noslepkavošanā un apspiešanā. Gelzenkirhenē uzaugušais Vācijas Bundestāga deputāts Marko Bušmans paziņoja, ka Ļeņina piemineklis būtu apkaunojums pilsētai, bet tā uzstādītājus nodēvēja par liberālās demokrātijas ienaidniekiem.
Vietējā pašvaldība aizliedza uzstādīt pieminekli, tomēr Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Augstākā administratīvā tiesa martā paziņoja, ka nav nekāda juridiska pamata neatļaut Ļeņina pieminekļa novietošanu.
Pieminekļa svinīgā atklāšana notika sestdien. Pasākuma laikā Marksistu-ļeņinistu partijas priekšsēdētāja Gabi Fehtnere
Ļeņinu nodēvēja par “savu laiku apsteigušu domātāju un vienu no pirmajiem cīnītājiem par brīvību un demokrātiju”.
Viņa arī piebilda, ka ir “pagājis laiks, kad pieminekļus veltīja rasistiem, antisemītiem, fašistiem un antikomunistiem”, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Ļeņina statuja Gelzenkirhenē ir uzstādīta laikā, kad daudzviet pasaulē un arī Vācijā izskan aicinājumi aizvākt pieminekļus, kas veltīti mūsdienās pretrunīgi vērtētiem cilvēkiem. ASV protestētāji ir nogāzuši vairākas konfederātu un kolonizatoru statujas, Anglijā cietuši vergturu pieminekļi, bet Beļģijā pieprasa aizvākt bijušā karaļa Leopolda II monumentus.
Vācijas pilsētā Hamburgā pagājušajā nedēļā nezināmi cilvēki ar sarkanu krāsu apšļakstīja bijušā kanclera Oto fon Bismarka statuju.
