ĪSUMĀ:
- 2015. gadā Vācijā ar likumu aizliegts palīdzēt izdarīt pašnāvību.
- Asistētā pašnāvība ļauj izrakstīt zāles, ko pacients var iedzert brīdī, kad viņš ir izlēmis.
- Pēc šī likuma pieņemšanas daudzviet asistēto pašnāvību nodrošināšana tika pārtraukta.
- Daudzi neārstējami slimi pacienti no Vācijas devās uz Šveici, Nīderlandi, kur eitanāzija ir atļauta.
- Neapmierinātību ar jaunajiem likumiem pauda gan neārstējami slimie pacienti, gan mediķi.
- Mediķi vērsās Vācijas augstākajā tiesā, apstrīdot attiecīgo Krimināllikuma pantu.
- Vācijas augstākā tiesa atzina, ka šis pants nav atbilstošs konstitūcijai.
- Tiesa: tas liedz neārstējami slimiem pacientiem "tiesības uz pašu izvēlētu nāvi".
- Šādu tiesas atzinumu atzinīgi novērtējuši medicīnas ētikas eksperti.
2015. gadā Vācijas parlaments pieņēma izmaiņas Krimināllikumā, kura mērķis bija novērst, lai personas vai personu grupas nepārvērstu asistēto eitanāziju par biznesu. Likumā bija norādīts, ka jebkura persona, kurai ir mērķis palīdzēt otrai personai izdarīt pašnāvību, vai arī, ja tā sniedz palīdzību un rada iespējas pašnāvību izdarīt, var saņemt līdz pat trijiem gadiem ilgu cietumsodu.
Kopš tā laika juristi aktīvi diskutējuši par to, vai šāds likums paredz arī, piemēram, sodīšanu par konsultāciju sniegšanu. Asistētā pašnāvība ļauj mediķiem izrakstīt nāvi izraisošus medikamentus, ko pacients var iedzert brīdī, kad viņš ir izlēmis no dzīves šķirties.
Pēc šī likuma stāšanās spēkā daudzviet asistēto pašnāvību nodrošināšana tika pārtraukta, bet ārsti un īpašo aprūpes centru darbinieki pat pārstāja pacientus konsultēt par šādu iespēju.
Tas noveda pie situācijas, kad daudzi neārstējami slimi pacienti no Vācijas devās uz Šveici vai Nīderlandi, kur eitanāzija ir pilnībā atļauta.
Neapmierinātību ar jaunajiem likumiem pauda gan neārstējami slimie pacienti, gan arī mediķi, kuri vērsās Vācijas augstākajā tiesā, apstrīdot Krimināllikuma 217. pantu.
Un trešdien, 26. februārī, Vācijas augstākā tiesa lēma, ka 217. pants nav atbilstošs konstitūcijai.
Tiesas atzinumā norādīts, ka minētais Krimināllikuma pants liedz neārstējami slimiem pacientiem "tiesības uz pašu izvēlētu nāvi".
Šādu tiesas atzinumu atzinīgi novērtējuši medicīnas ētikas eksperti, kuri norāda, ka līdz šim uz politiķu lēmumiem ļoti lielu ietekmi ir atstājušas gan katoļu, gan protestantu baznīcas, kuras kategoriski iebilst pret jebkāda veida asistētu pašnāvību.
Tieši tāpēc tiesas spriedums vēl vairāk pastiprinās konstitūcijā noteiktās tiesības lemt arī par savu pašnāvību.
Pašlaik aktīvā jeb medicīniski asistētā eitanāzija Eiropā ir atļauta Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā. Bet palīdzības sniegšana pašnāvības izdarīšanā jeb asistētā eitanāzija ir atļauta Šveicē, Nīderlandē un arī Vācijā.
Par spīti aktīviem protestiem pagājušajā nedēļā arī Portugāles parlaments nobalsoja par eitanāzijas un mediķu asistētas pašnāvības neārstējami slimiem cilvēkiem legalizāciju. Portugāles konservatīvais prezidents Marselo Rebelo de Sousa šo likumprojektu vēl var nobloķēt.
Okeāna otrā pusē Kanādas valdība ir ierosinājusi likumprojektu, kas medicīniski asistētu nāvi padarītu pieejamu arī personām, kuras nav neārstējami slimas. Šāds likums apstiprināšanas gadījumā ļautu šādu pašnāvības veidu izvēlēties arī cilvēkiem ar deģeneratīvām slimībām, piemēram, bērnu trieku. Šī dažādo partiju atbalstītā likumprojekta izstrādi veicināja pagājušā gada Kvebekas augstākās tiesas lēmums, kurā tika atcelta prasība pirms eitanāzijas saņemšanas pacientiem pierādīt, ka viņu dabiskā nāve tāpat ir gaidāma pārskatāmā nākotnē. Toreiz tiesnese atzina, ka šāda prasība pārkāpj personas tiesības uz dzīvību, brīvību un drošību un tāpēc nav uzskatāma par atbilstošu konstitūcijai.
