Berlīne ir arī aktīva aizstāve idejai par Eiropas Drošības un aizsardzības savienību.
Vācija kopš 1969. gada regulāri laidusi klajā izvērtējumus par valsts drošības politiku, un pēdējais, kas tapis pēc desmit gadu pārtraukuma, ir vairāk nekā 140 lappušu biezs. Tas atklāj daudz dažādu bažu un izaicinājumu, ko gan pašmājās, gan arī visā Eiropā saskata Vācijas Aizsardzības ministrija, gan notiekot konfliktiem pie Eiropas Savienības (ES) robežām, gan pieaugot terorisma draudiem Eiropas valstīs, pastiprinoties migrācijai un tamlīdzīgi.
Vācija, kā norāda eksperti Konrāda Adenauera fonda rīkotajās diskusijās Briselē, ar šo jaunāko drošība redzējumu skaidri un gaiši apstiprina divas lietas –
tā ir gatava un vēlas vēl vairāk iesaistīties visas Eiropas drošības politikā, un uzsver, ka vide, kurā šobrīd dzīvojam, ir daudz vardarbīgāka nekā pirms vairākiem gadiem.
Vācija un Francija patlaban ir arī tās valstis, kuras visaktīvāk atbalsta ES dziļāku un ciešāku sadarbību aizsardzībā. Tā būs Vācijas politika arī turpmāk, uzsver Vācijas Aizsardzības ministrijas Drošības un aizsardzības politikas ģenerāldirektors Geza Andreass fon Geirs.
„Eiropas aizsardzības savienība, manā skatījumā, ir noslēgums tām krustcelēm, kurās mēs ilgi esam stāvējuši, un ceļš, kuru esam jau bijuši gatavi iet. Patlaban ir grūti pateikt, kā tas viss izskatīsies. Tas būs atkarīgs no daudziem lēmumiem,” sacīja fon Geirs.
„Es mūs redzu kā eiropiešus, kuri ir ceļā uz drošības un aizsardzības savienību un jau ir nogājuši diezgan daudzus kilometrus šajā virzienā. Mums ir jādara vairākas lietas paralēli - jāizmanto tas, kas jau ir Eiropas līgumos paredzēts, un te es uzsveru PESCO – pastāvīgo strukturēto valstu sadarbību, kas paredzēta arī Lisabonas līgumā, jāturpina jau esošā divpusējās, trīspusējā valstu sadarbība,” norādīja fon Geirs.
„Mēs kā Vācijas bruņotie spēki jau tagad ļoti cieši sadarbojamies ar Nīderlandi, Poliju un daudzām citām valstīm, Beniluksa valstis – savā starpā, itālieši ar spāņiem un tā tālāk. Ja mēs izvērtēsim jau esošo valstu sadarbību praksē, tad redzēsim, ka tas jau ir diezgan ciešs tīkls. Bet īpaši vēlos uzsvērt Eiropas valstu ciešāku sadarbību arī NATO, jo tas ļoti skaidri parāda, ka Eiropas drošības stiprināšana nav pret NATO, tā notiek organizācijas iekšienē. Mēs savienojam Eiropas valstis stiprā NATO pīlārā, kuras apvieno savas spējas un strādā kopā,” klāsta analītiķis.
Viens no iemesliem, kādēļ samilst debates par bloka aizsardzības situāciju, ir arī militāri spēcīgās Lielbritānijas aiziešana no ES.
Tas nešaubīgi Vāciju un Franciju padara par nozīmīgākajām spēlētājām blokā, uzskata Vācijas Ārlietu biroja plānošanas daļas vadītājs Tomass Bagers. Arī viņš domā, ka ES militāri jāsadarbojas un jānostiprinās, turklāt jācenšas noturēt cik vien iespējams ciešas attiecības ar Lielbritāniju, esot NATO.
„NATO aicina, lai viss, ko ES drošības ziņā dara, būtu caurspīdīgs, ambīcijas un plāni būtu ļoti skaidri saprotami. Kamēr tas tā ir, mums ir ļoti atklātas diskusijas par to, kas no Eiropas puses NATO darbā būtu papildinošs un kas, kā citi saredz, būtu NATO jau esošo darbību kopēšana,” pauž Bagers. „Britu lēmumam ir milzīga ietekme uz turpmāko ES dzīvi. ES zaudē ne tikai būtisku daļu no kopējā iekšzemes produkta, bet arī vismaz ceturto daļu savu militāro spēju. Tam visam klāt mainās arī daudzu valstu skatījums uz ES un NATO kā organizācijām. Ir virkne dalībvalstu, kuras jūtas eksistenciāli apdraudētas, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju pie Eiropas robežām. Sagaidāms, ka vēl vairāk pieaugs spiediens uz NATO aizsargāt Eiropas teritoriju. Ja ES un NATO viena otru nepapildinās, tas nepalīdzēs stiprināt 27 valstu ciešāku saslēgšanos,” sacīja Bagers.
Vācijas armija šobrīd palielina savus spēkus, un, kā norāda fon Geirs, tā būtu jābūt arī citās valstīs, reaģējot uz ASV atkārtotiem aizrādījumiem, ka Eiropai, īpaši valstīm, kas ir NATO sastāvā, savā drošībā ir jāiegulda vairāk.
„Kas attiecas uz skaitļiem, mēs esam palielinājuši aizsardzības budžetu. Pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā mēs palielināsim arī karavīru skaitu par 7000. Tas nav daudz, tomēr tas ir vairāk nekā līdz šim,” pauž fon Geirs.
„Mēs neesam aizsardzības dokumentā minējuši maksimālo skaitu, tā sacīt, griestus, jo pirmo reizi, kopš rakstām šos stratēģiskos drošības dokumentu, mēs vēlamies saglabāt zināmu fleksibilitāti un katru gadu no jauna vērot, vai Bundesvērs – Federālie aizsardzības spēki - ir pietiekami nodrošināti šajā saspringtajā drošības vidē,” norāda Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Eksperti norāda, ka ES drošība nešaubīgi būs viens no karstākajiem jautājumiem daudzās drīzumā gaidāmajās starptautiska līmeņa sarunās, arī ES līderu sanāksmē Briselē, kas būs decembrī.
Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas aizsardzības ministri ir nosūtījuši vēstuli parējām dalībvalstīm, mudinot investēt ES aizsardzībā, vēsta izdevums "POLITICO". Ministri norāda, ka nav veidojama kopēja armija, bet ir jāpaplašina vispārējās kopējās spējas. Vēstulē minēti daudz spējīgāki militārie spēki, modernāks aprīkojums un efektīvāka aizsardzības industrija.
