"Es darīšu visu, kas ir manos spēkos - protams, mēs visi zinām, kāda autoritāte ir Ungārijai, mūsu iespējas ir zināmas - , bet man ir vajadzīgi partneri, lai mainītu ES sankciju politiku, kas, manuprāt, nav pietiekami pārdomāta," viņš piektdien teica intervijā radiostacijai "Kossuth Radio".
Centrāleiropas plašsaziņas līdzekļi norāda, ka iepriekš kritiski par sankcijām pret Krieviju izteicās arī Čehijas prezidents Milošs Zēmans un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kas sankcijas nodēvēja par "bezjēdzīgām" un kaitīgām 28 valstu veidotā bloka ekonomikas izaugsmei.
Orbāns piektdien teica, ka Briselei ne tikai ir jākompensē sankciju dēļ ražotājiem nodarītie zaudējumi, bet arī pašā būtībā jāmaina esošo sankciju raksturs.
"ES ne tikai ir kaut kādā veidā jākompensē ražotājiem, lai tie būtu poļu, slovāku, ungāru vai grieķu, pašlaik radītie zaudējumi, bet arī ir jāpārskata visa sankciju politika," viņš paziņoja.
Ungārijas premjerministrs uzsvēra, ka ES, pieņemot plašas sankcijas pret Krieviju saistībā ar krīzi Ukrainā, "pati sev iešāva kājā".
"Rietumu, tas ir mūsu pašu, īstenotā sankciju politika, kas ir obligātas sekas tam, ko ir darījusi Krievijas puse, vairāk kaitē mums nekā Krievijai," sacīja Orbāns. "Politikā to sauc par iešaušanu sev kājā," viņš piebilda.
Ungārija, kuras ekonomika ir balstās uz eksportu, ir ļoti atkarīga no enerģētikas importa no Krievijas. Šogad tika panākta desmit miljardus eiro vērta vienošanās ar Krievijas enerģētikas kompāniju "Rosatom" par Ungārijas vienīgās atomelektrostacijas paplašināšanu.
Krievija ir Ungārijas lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas Savienības un pērn tās eksporta uz Krieviju apmērs sasniedza 2,55 miljardus eiro, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
Tomēr Ungārijas Lauksaimniecības ministrija otrdien paziņoja, ka lauksaimniecības produkcijas eksportam īpaši nekaitēs Krievijas noteiktais importa aizliegums, jo Krievijā aizliegtā produkcija veido ap 30% no Ungārijas lauksaimniecības eksporta uz Krieviju un tikai 1% no kopējā lauksaimniecības eksporta.
