Ukrainas vēstnieks: Krievijai jābeidz uzvesties kā Padomju Savienībai

Ukrainas karavīri būs gatavi aizstāvēt savu zemi, bet nav skaidrs, kādēļ Krievijas karavīriem būtu jāmirst Ukrainā, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Oleksandrs Miščenko, Ukrainas vēstnieks Latvijā.

Pēdējā laikā atkal pieaugusi spriedze pie Krievijas un Ukrainas robežas, kur Krievija savilkusi līdz pat 100 000 karavīru. Maskava arīdzan turpina izvirzīt dažādas pretenzijas Ukrainai un Rietumiem, piemēram, pieprasa sev veto tiesības, lai Ukraina nekad nevarētu kļūt par NATO dalībvalsti. Rietumvalstu politiķi uzsvēruši, ka negrasās pakļauties Kremļa šantāžai.

Šonedēļ vairākās Eiropas pilsētās notika Krievijas pārstāvju sarunas ar ASV, NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), mēģinot novērst iespējamo konfliktu. Taču nekādu vērā ņemamu rezultātu šajās sarunās nav izdevies sasniegt.

LTV: Vai no šīm sanāksmēm ir kādi taustāmi rezultāti, tādi, ko Ukraina sagaidīja? Kā jūs kopsavilktu šīs nedēļas diplomātiskos pūliņus?

Oleksandrs Miščenko: Droši vien ir par agru izdarīt kādus secinājumus par šo tikšanos rezultātiem. Taču attiecībā uz Ukrainu pozitīvais rezultāts ir, ka redzam visu institūciju vienotību – Eiropas Savienības, ASV, NATO un EDSO. Ka visi Krievijas ultimāti starptautiskajai sabiedrībai ir nepieņemami.

Tikai Ukraina un NATO lems par Ukrainas dalību NATO.

Tas mums ir galvenais rezultāts, ka kolektīvie Rietumi demonstrēja pilnīgu gatavību noraidīt jebkādu ultimātu valodu. Tas ir ļoti svarīgi. Krievijai jāizbeidz uzvesties kā Padomju Savienībai

Kā sagaidāt situācija attīstīsies tālāk?

To ir grūti prognozēt. Situācija uz Ukrainas robežām nav mainījusies. Krievijas karavīri tur ir joprojām. Krievijas ieroči tur ir joprojām. Vēl vairāk – Krievija pastiprinājusi savas vienības pie Ukrainas robežas ar kaujas helikopteriem un citu tehniku. Mēs tam ļoti cieši sekojam un nevaram teikt, ka kas būtu mainījies. Bet ceram, ka Krievija apdomās visas diskusijas, kas bija Ženēvā, Briselē un Vīnē, un izdarīs secinājumus. Taču to redzēsim.

Pie Ukrainas robežām Krievija turpina koncentrēt militāros spēkus. Tāpat ziņas par lielu kiberuzbrukumu Ukrainas valdības mājaslapām. Kurš, jūsuprāt, stāv aiz šiem uzbrukumiem?

Ir liecības, ka tas ir krievu kiberuzbrukums. Bet tāda pati situācija bijusi arī iepriekš. Viņi mēģina graut Ukrainas vienotību, viņi mēģina radīt mākslīgu sabotāžu Ukrainā, mēģina organizēt mākslīgu kustību pret valdību Ukrainā, izmantojot kādus biznesmeņus, politiķus un medijus, kuriem ir tuvas saiknes ar Krieviju. Mēs to zinām, un uzskatām, ka viņi turpinās šādu uzvedību.

Vai uzskatāt, ka šis kiberuzbrukums kaut kādā veidā ir saistīts ar šīs nedēļas sarunām?

Droši vien.

Ja tiešām izceļas vēl viens karš, vēl viens Krievijas iebrukums Ukrainā, vai Ukraina ir gatava aizstāvēt sevi?

Mēs sevi jau aizstāvam, jo saprotam, ka tā ir mūsu teritoriālā vienotība, tā ir mūsu suverenitāte. Bet karš nesāksies tagad, tas turpinājies jau vairāk nekā astoņus gadus.

Tādēļ mēs sagatavojam savus karavīrus, lai novērstu jaunus Krievijas uzbrukumus pret Ukrainu.

Cik gatava ir Ukrainas armija?

Ja salīdzinām Ukrainas armiju, kāda tā bija pirms septiņiem gadiem, un tagad, tā ir pilnīgi citāda aina. Tagad mums ir ļoti motivēta un apmācīta armija. Armija, kas ir gatava stāvēt pretim jebkādiem agresijas veidiem. Mēs aizsargāsim savu valsti, un, visticamāk, būs liels skaits upuru. Mēs to saprotam. Mēs saprotam, ka Ukrainas karavīri mirs par Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību. Bet šeit vēlētos jautāt Krievijas sabiedrībai, Krievijas karavīru mātēm: kādēļ viņu dēliem, Krievijas karavīriem jāmirst Ukrainā? Par ko? Tas ir galvenais jautājums, ko gribu uzdot Krievijas sabiedrībai.

Cik karavīru patlaban ir Ukrainai, kāda ir situācija?

Mums Ukrainas bruņotajos spēkos kopumā ir 200 tūkstoši karavīru. Vēl mums ir 300 tūkstoši rezervistu, kas var tikt iesaukti armijā, ja nepieciešams.

Runājot par atbalstu Ukrainai, tādu sniegušas rietumvalstis, NATO, arī Latvija. Kāda palīdzība no mūsu puses būtu nepieciešama visvairāk?

Runa ir par politisko, militāro un tehnisko atbalstu.

Politiskais atbalsts nozīmē NATO lēmumu Ukrainas dalību aliansē apspriest tikai ar Ukrainu. Tas ir ļoti svarīgi.

To atbalsta ASV, to atbalsta EDSO, Eiropas Savienība. Pateicoties kolektīvajiem Rietumiem, politiskais atbalsts mums ir.

Divpusējā līmenī mūsu partneriem lūdzam mūs atbalstīt, uzlabot mūsu aprīkojumu un iespējas, lai novērstu Krievijas uzbrukumu. Varu teikt, ka esam pateicīgi Latvijas valdībai, ka Latvija skaidri un principiāli mūs atbalsta, un patlaban izskata iespēju Ukrainai piedāvāt militāro ekipējumu un ieročus. Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu atbalstīt Ukrainu ar ieročiem – tas ir ļoti svarīgi. Visas Baltijas valstis ir apliecinājušas gatavību atbalstīt Ukrainas armiju. Bet ceru, ka pārējās NATO valstis arī spers soļus šajā virzienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt