Bieži vien par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc Krievija varētu vēlēties vērsties pret Ukrainu, tiek minēta tās vēlme tuvināties Eiropas Savienībai un NATO. Tāpēc paralēli diplomātiskajai un arī militārajai palīdzībai Rietumu valstis aktīvi domā arī par to, kā stiprināt dažādus demokrātiskos procesus Ukrainā.
Piemēram, šīs nedēļas sākumā Kijevā viesojās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš informēja Kijevas vadību, ka dažādu reformu atbalstīšanai un veicināšanai Ukrainai tiks piešķirti papildu 1,2 miljardi eiro. Protams, apmaiņā pret apņemšanos uzdotos mājasdarbus pildīt.
“Mēs mīņājamies uz vietas”
Viens no problemātiskākajiem jautājumiem Ukrainai vienmēr ir bijusi cīņa ar korupciju. Pirms nedēļas organizācija “Transparency International” publicēja savu gadskārtējo Korupcijas uztveres indeksu, kurā Ukraina ar iegūtajiem 32 punktiem ierindojusies 122. vietā no 180 izvēlētajām valstīm, atrodoties vienā līmenī ar Āfrikas valstiņu Esvaniti. Salīdzinājumam – Latvija ar 59 punktiem dala 36. vietu.
Kā norādīja “Transparency International” Ukrainas biroja vadītājs Andrijs Boroviks, tas liecina, ka nekāda īpašā progresa cīņā pret korupciju nav: “Manuprāt, šie dati nosūta investoriem signālu, ka valstī ir iestājusies stagnācija. Reitinga izmaiņas par vienu vai diviem punktiem neliecina par kaut kādiem vērā ņemamiem sasniegumiem. Ja mēs paskatāmies garākā vēsturiskā nogrieznī, tad 10 gadu laikā Ukraina ir uzlabojusi savus rezultātus par 6 punktiem un ir starp 25 veiksmīgākajām valstīm. Un tas nemaz nav slikts rādītājs. Taču, ja mēs skatāmies vien uz pēdējiem trijiem gadiem, tad mēs faktiski atrodamies tajā pašā pozīcijā, kur 2018. gadā.
Mēs mīņājamies uz vietas – vienu soli uz priekšu, vienu atpakaļ. Tas liecina, ka Ukraina ir iestrēgusi un nozīmīga progresa nav.”
Korupcijas aktīvākai izskaušanai nepieciešama lielāka politiskā griba
Nereti kā viens no galvenajiem iemesliem dažādu reformu bremzēšanai tiek minētas dažādu politisko spēku savstarpējās cīņas. Piemēram, pašreizējā cīņa starp esošo prezidentu Volodimiru Zelenski un bijušo prezidentu Petro Porošenko. Kā atzīmēja Kijevā bāzētā Pretkorupcijas rīcības centra pārstāve Tetjana Ševčuka, pašreizējā valsts vadība uzvarēja vēlēšanās, balstoties tieši uz solījumiem cīnīties pret korupciju, taču pašlaik izskatās, ka tā vairāk korupciju piesedz.
“Es negribētu teikt, ka korupcija Ukrainā ir problēma, kurai nav risinājuma. Risinājums ir, tikai ir nepieciešams ieguldīt vairāk resursu un politiskās gribas.
Politiķu vārdiem un solījumiem ir jākļūst par reālām darbībām.
Ja prezidents vārdos joprojām pauž atbalstu cīņai pret korupciju, bet tikmēr viņa ģenerālprokurors piesedz prezidenta partijas biedrus, tad acīmredzama kļūst pretruna starp vārdiem un darbiem. Trūkst tieši augstākā līmeņa politiķu centienu, jo pašlaik viņi vairāk aizstāv naudas zagšanu, nekā aizstāv budžetu no naudas izzagšanas. Taču pieprasījums no cilvēkiem ir un mēs pamazām ejam šajā virzienā,” sacīja Ševčuka.
“Transparency International” ziņojumā gan secināts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Ukrainai nav īsti veicies ar izteikto rekomendāciju ieviešanu – piemēram, no trijām rekomendācijām pilnībā nav ieviesta neviena. Nav izdevies izveidot profesionālu un neatkarīgu tiesu sistēmu, kā arī līdz galam nav izdevies nodrošināt pretkorupcijas infrastruktūras neatkarību un kapacitāti. Vien daļēji panākumi ir sasniegti valsts līdzekļu pārvaldībā un publisko iepirkumu organizēšanā.
Daudz kas atkarīgs no pašu ukraiņu mentalitātes
Čerņigovas interneta izdevuma “Siverščina” galvenais redaktors Vitālijs Čapurnijs uzskata, ka pašlaik cīņa ar korupciju Ukrainā ir tikai darbības imitācija un daudz kas ir atkarīgs arī no pašu ukraiņu mentalitātes.
Viņš norādīja: “Cīņu ar korupciju var salīdzināt ar ķirzaku – ja tai notrūkst aste, tā izaug vietā. Tas nav īsti nopietni. Taču jāsaka, ka liela
nozīme ir arī mūsu mentalitātei – jā, es esmu pret korupciju, bet, ja kaut kas slikts notiks, gan jau mans paziņa šo lietu atrisinās.
Pašlaik tāpēc tā tiešām ir darbības imitācija un to vienlīdz izjūt gan Kijevā, gan Čerņigovā. Turklāt mazajās pilsētās visi zina – kas, ko, kur, kam, par cik un cik tas maksā… Šāda problēma ir, un to neviens nerisina. Arī iepriekšējā prezidenta laikā to nerisināja. Bet mēs līdz tam nonāksim un korupciju iznīdēsim, jo Rietumi citus noteikumus neatzīst, bet mēs arvien vairāk integrējamies Rietumu sistēmā.”
Vairums ekspertu atzinuši, ka pirmie izlēmīgie soļi tomēr pašlaik ir jāsper Ukrainas politiskajai vadībai, lai cik sarežģīta atmosfēra arī nevaldītu pie valsts ārējām robežām. Bet tikmēr situācija Ukrainā turpina radīt satraukumu arī Eiropā, un potenciālās Krievijas militārās darbības tiek minētas kā viens no iemesliem, kas veicina gan gāzes, gan elektroenerģijas augstās cenas.
