Panorāma

Rīgas apkārtnē no naftas piesārņojuma cietuši gulbji

Panorāma

Panorāma

Uzlabojies Latvijas rādītājs korupcijas uztveres indeksā

Korupcijas uztveres indeksā Latvijai – uzlabojums; atpaliekam no ES vidējā rādītāja

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis par diviem  punktiem, sasniedzot 59 punktus (no 100), informēja biedrība "Delna", norādot, ka pieaugums ir vērtējams kā solis pareizā virzienā. Vienlaikus Latvija šajā indeksā ilgstoši atpaliek no citām Eiropas valstīm.

2021. gadā Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs ir uzlabojies par diviem punktiem, salīdzinot ar 2020. gadu. Latvijas rezultāts gan joprojām atpaliek no citu Eiropas Savienības (ES) un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu rezultātiem.

2021. gada rezultātos ES valstu vidējais Korupcijas uztveres indeksa rādītājs ir 64 punkti, Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm (17. vieta 2020. gadā). Savukārt OECD valstu vidējais indeksa rādītājs ir 67 punkti, un tas Latviju ierindo 26. vietā no 37 valstīm (28. vieta 2020. gadā).

Latvija ieņem 36. vietu pasaulē (42. vieta 2020. gadā) kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā – Sentvinsentu un Grenadīnām.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" vērsa uzmanību, ka Latvijas pēdējo gadu rādītāji ir jāskata vairāku gadu griezumā.

Kopš 2012. gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis par 10 punktiem, tādējādi iezīmējot pozitīvu ilgtermiņa tendenci.

Arī Igaunijai ir novērojams 10 punktu pieaugums kopš 2012. gada, tomēr atšķirība ir tā, ka Igaunijas rādītājs sākotnēji bija par 15 punktiem augstāks. Lietuvas rezultāts savukārt ir pieaudzis lēnākā tempā (+7 punkti).

Korupcijas uztveres indekss 2021

Uzlabojumi ir, bet nepietiekami

"Delna" norādīja, ka Latvijas uzņemtā trajektorija kopumā ir laba, bet pārmaiņu straujums nav pietiekams, lai šajās sacīkstēs ierindotos starp labākajiem, kā arī sasniegtu pašu izvirzītos mērķus. Proti, saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam Korupcijas uztveres indikators 2024. gadā ir 64 punkti un 2027. gadā – 67 punkti (pielīdzināms ES un OECD valstu vidējiem rezultātiem 2021. gadā).

"2021. gada Korupcijas uztveres indeksa analīze skaidri parāda, ka Latvijas vājās vietas ir politiskā un privātā sektora godprātība,

kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas novēršana un neticība publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma godīgai izlietošanai," paziņojumā medijiem sacīja "Delnas" direktore Inese Tauriņa.

"Delnas" direktore Inese Tauriņa
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Viņa arī norādīja uz uzlabojumu nepieciešamību kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saistībā ar korupciju: "Šo jomu kā kritisku izcēlām jau pērn – indeksa 2020. gada rezultātu analīzē, un jau redzam, ka Latvija veikusi virkni uzlabojumu, kuru ietekmi uz Korupcijas uztveres indeksu, visticamāk, varēsim redzēt nākamajos gados. Ir jāpatur prātā, ka Korupcijas uztveres indeksa rezultāts ir viens no pirmajiem rādītājiem, kam arī ārvalstu investori pievērš uzmanību, pirms uzsākt savu biznesu kādā valstī. Tādēļ šī radītāja uzlabošana ir  ilgtermiņa darbs, kas ietver ne tikai formālus uzlabojumus "uz papīra", bet arī spēju ieviest šīs pārmaiņas dzīvē."

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume paziņojumā medijiem norādīja, ka indeksā būtiski uzlabojies Latvijas vērtējums Pasaules ekonomikas foruma uzņēmumu vadītāju aptaujā, kurā jautāts, cik bieži uzņēmumiem ir jādod kukuļi publiskajam sektoram. KNAB šo rādījumu vērtē pozitīvi, taču vienlaikus arī piesardzīgi, jo

korupcijas apkarošanas prakse pēdējos gados izgaismo tendenci – kukuļot valsts amatpersonas uzņēmumu interesēs.

Ja uzņēmēji un valsts amatpersonas saņem signālus par kukuļa pieprasīšanu vai piedāvāšanu, tam nekādā gadījumā nedrīkst piekrist un nekavējoties jāsazinās ar KNAB, uzsvēra Straume.

Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš gan atzīmēja, ka situāciju uzlabot nemaz nav tik vienkārši, jo korupcija ir sabiedrības stāvokļa radītājs: "Neviens pasākums nevar kaut kādā fundamentālā līmenī situāciju grozīt, jo galu galā korupcijas izpausme tas ir tāds rādītājs par sabiedrības stāvokli kopumā, ko ar vienu atsevišķu rīku likumā nevar mainīt pašos pamatos."

"Delnas" rekomendācijas

"Delnas" skatījumā – Latvijai jāveic interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējums, jānovērš trūkumi pārvaldībā un jāveido sistēma, kas ir mūsdienīga un balstās Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijās.

Tāpat esot svarīgi pieņemt visaptverošu interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējumu. Tas veicināšot atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā.

Jāizvērtē veidi, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma kontrole un izlietojums, norādīja "Delna".

Pretkorupcijas biedrība arī aicināja Saeimu izskatīt "ManaBalss.lv" iniciatīvu "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" un nodrošināt Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju.

Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām, norādīja "Delna".

IDB šefs mudina ziņot par pretlikumībām

To, ka korupcijas mazināšanā Latvijai vēl jāiegulda liels darbs, paziņojumā medijiem norādīja arī Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks.

Viņš vēra uzmanību uz to, ka vairāki faktori Korupcijas uztveres indeksa metodoloģijā ir saistīti tieši ar iepirkumu jomu. Un tas korelē ar Iekšējās drošības birojā aizvadītajā gadā izmeklētajiem un kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītajiem kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem realizējot iepirkumus, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts pārvaldībai un iespējamais zaudējums valsts budžetam mērāms vairākos miljonos eiro.

Lai tiktu ievēroti labas pārvaldības principi, tostarp procesu caurskatāmība un atbilstība likumam, visām iestādēm ir aktīvi jāiesaistās iekšējās kontroles pasākumu pilnveidē, pastāvīgi veicinot visu šajos procesos iesaistīto darbinieku, tostarp arī augsta līmeņa vadītāju, izpratni par problemātiku un riskiem vēl pirms iestājas sekas, norādīja Mūrnieks.

Esot nepieciešams skaidri un sabiedrībai saprotami definēt pastāvošās ētikas normas un vērtības valsts pārvaldē.

"Kamēr daļa no publiskajā sektorā strādājošām amatpersonām izmantos savu varu pretlikumīgiem mērķiem, Latvijas rezultāts korupcijas uztveres indeksā būtiski nemainīsies," norādīja Mūrnieks.

Viņš uzsvēra, ka tiesībsargājošajām iestādēm un tiesu sistēmai ir jāspēj nodrošināt soda neizbēgamības princips. Tādējādi viena no Iekšējās drošības biroja stratēģiskajām prioritātēm ir un arī tuvākā nākotnē būs amatpersonu noziedzīgu nodarījumu, kas vērsti uz pretlikumīga mantiska labuma gūšanu, atklāšana, izmeklēšana un novēršana.

Turklāt panākumi korupcijas mazināšanā neesot tikai tiesībsargājošo iestāžu rokās, bet ir atkarīgi arī no valsts un privātajā sektorā strādājošo godprātīgas rīcības un vēlmes ievērot likumus. Būtiska loma jāuzņemas sabiedrībai, ziņojot par pamanītām pretlikumīgām rīcībām.

KONTEKSTS:

"Transparency International" veidotais Korupcijas uztveres indekss summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Šajā indeksā iekļauti dati no Pasaules Ekonomikas foruma, Bertelsmana fonda un citiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt