Par konflikta draudiem, sabiedroto atbalstu un Ukrainas mērķi iestāties Eiropas Savienībā premjerministru Kijevā izvaicāja LTV korespondents Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Drošības situācija joprojām ir saspringta, kā tas bijis visas pēdējās nedēļas, sarunas par konflikta novēršanu un diplomātiskie pūliņi turpinās. Cik nopietna, jūsuprāt, patlaban ir situācija?
Deniss Šmihaļs: Pirmkārt, teikšu, ka Ukrainai jau astoņus gadus turpinās karš ar Krieviju. Tas ir hibrīdkarš, jo patlaban ir pagaidu okupētās teritorijas – Krima, Doņeckas un Luhanskas reģioni. Tagad ir nākamā eskalācija pie mūsu robežām, pie tām ir aptuveni 130 000 karavīru.
Mēs saprotam, ka tas mūsu valstij rada lielas briesmas, un esam ļoti pateicīgi par atbalstu mūsu partneriem – Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm. Jo mūsu valsts nevēlas karu.
Mēs vēlamies mieru, vēlamies attīsties, būt integrētiem Eiropas Savienībā. Un mums ļoti svarīgi šo eskalāciju un lielo izaicinājumu atrisināt diplomātiskā ceļā, ar sarunām un mūsu partneru atbalstu. Šajos diplomātiskajos centienos ļoti svarīgs instruments ir sankcijas. Tādēļ ceram, ka ar mūsu partneru atbalstu sankcijas palīdzēs novērst šo eskalāciju.
Kas, jūsuprāt, ir galvenais, lai atturētu jebkādu Krievijas agresiju pret Ukrainu?
Mēs redzam vairākus faktorus, kas var palīdzēt mazināt eskalāciju un novērst iespējamu Krievijas agresiju. Pirmkārt, tas ir mūsu partneru atbalsts un sankcijas pret Krieviju, pret “Nord Stream 2” cauruļvadu, pret personām. Jo spēcīgākas sankcijas, jo vairāk varam rēķināties ar sekmīgu diplomātisko risinājumu.
Vēl viens faktors ir spēcīga Ukrainas armija. Patlaban mums ir viena no lielākajām armijām Eiropā. Mums ir mūsu partneru atbalsts. Pirmo reizi astoņu gadu laikā Ukrainas armijas rīcībā no mūsu partneriem nonāk speciāla aizsardzības munīcija. Tas arī ir ļoti svarīgs faktors, kas attur Krieviju no masveida invāzijas.
Daudz teikts, ka Ukrainas armija ir krietni mainījusies, salīdzinot ar laiku pirms astoņiem gadiem. Krietni spēcīgāka, arī daudz brīvprātīgo. Ukraina ir kara stāvoklī jau astoņus gadus. Ko ukraiņi domā par šo situāciju? Vai viņi ir gatavi jebkādai notikumu attīstībai?
Šo astoņu gadu laikā Ukraina, tāpat kā Ukrainas armija, ir ļoti mainījusies. Esam paveikuši daudz reformu mūsu valstī, īpaši mūsu armijā. Tagad mums ir spēcīga armija, tajā dien vairāk nekā 260 000 militārpersonu.
Mums ir daudz veterānu, kuriem ir ļoti spēcīga pieredze karā šo astoņu gadu laikā. Mūsu karavīri ir pilnībā aprīkoti un apbruņoti. Tagad vairs nav 2014. gads, tagad ir pavisam citi laiki. Un, pateicoties mūsu partneru atbalstam, mums ir arvien vairāk specializēta aizsardzības bruņojuma. Tas nostiprina mūsu pārliecību, ka nopietnas invāzijas gadījumā Ukrainas armija apturēs Krievijas armiju.
Savus vārdus varu pamatot ar socioloģiskām aptaujām, ka patlaban mūsu armija bauda lielāko Ukrainas iedzīvotāju uzticību. Mūsu armija dod mūsu iedzīvotājiem pārliecību, ka mums ir spēcīga un profesionāla aizsardzība.
Ukraina ir uzsākusi ceļu uz pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO. Kādu redzat Ukrainu nākamajā desmitgadē?
Varu teikt, ka tiekšanās uz Eiropas Savienību un NATO ir Ukrainas iedzīvotāju izvēle. Tas ierakstīts mūsu konstitūcijā. Mums, Ukrainas sabiedrībai, tā ir prioritāte numur viens, un pieliekam lielus pūliņus, lai izpildītu visas [Eiropas Savienības] Asociācijas līguma normas. Patlaban Asociācijas līgums ir ieviests dzīvē par 63 procentiem. Pēdējos divos gados esam daudz progresējuši.
Mums ir ļoti svarīgi saprast laika limitu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti svarīgi. Mums ir šis mērķis, un ceram, ka tas izdosies tuvākajā laikā. Mums nav laika gaidīt gadu desmitiem. Mums ir ļoti svarīgi, lai no Eiropas būtu ļoti skaidri signāli, ka tā gaida Ukrainu, kad no mūsu puses tiks izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi.
