Ukrainas drošības padome nolemj izvest karaspēku no Krimas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome uzdevusi Aizsardzības ministrijai izvest Ukrainas karaspēku no anektētās Krimas, ziņo „Unian.net”. Savukārt Polijas ārlietu ministrijā saņemta skandaloza vēstule, ierosinot sadalīt Ukrainu starp Poliju, Rumāniju un Ungāriju.  

Par Ukrainas armijas pārvietošanu pirmdien paziņoja Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs un parlamenta priekšsēdētājs Aleksandrs Turčinovs. Līdzās karavīru dislokācijas maiņai uzdots evakuēt arī viņu ģimenes.

Turčinovs arī pateicies visiem tiem karavīriem, kuri nav padevušies, turpina pildīt savu zvērestu un ir gatavi aizsargāt Ukrainu.  Tiesa,  pagaidām nav zināms, vai tas tiks atļauts, vedot līdzi visu bruņojumu.

Bet tikmēr Polijas ārlietu ministrijā saņemta oficiāla vēstule no Krievijas Valsts domes, kurā piedāvāts sadalīt Ukrainas teritoriju. Poļu televīzijas kanāls TVP1 ziņo, ka vēstules autors ir liberāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Vladimirs Žirinovskis. Viņš ierosinājis Polijai pieprasīt, lai pieci Ukrainas rietumu apgabali - Volinskas, Ļvovas, Ivano-Frankovskas, Ternopoles un Rovenskas - rīkotu referendumu par pievienošanos Polijai. Savukārt Ungārijai un Rumānijai piedāvāts pievienot attiecīgi Aizkarpatu apgabalu un Černovcus. Līdz ar to par Ukrainu varēs dēvēt tikai pašreizējo Ukrainas centrālo daļu.

Polijas Ārlietu ministrija jau asi kritizējusi izteikto piedāvājumu, bet prezidenta padomnieks humānajos jautājumos Tomašs Nalenčs vēstuli nosaucis par slimas iztēles augli, uzsverot, ka šo tā dēvēto oficiālo vēstuli vajadzētu nosūtīt psihiatru analīzei.

Tikmēr Krievijai lojālo spēku un Krievijas armijas vienību centieni pārņemt savā kontrolē ukraiņu armijas bāzes un tehniku pēdējo dienu laikā bijuši īpaši aktīvi. Sestdien krievu karavīri, taranējot ar bruņutransportieri vārtus un izmantojot ieročus, ieņēma armijas daļu pie Belbekas lidlauka. Tika sagūstīts daļas komandieris Jūlijs Mačurs. Joprojām nav oficiālas informācijas par viņa atbrīvošanu.

Svētdien no rīta Krimā tika aizturēts arī Ukrainas jūras karaspēku komandiera vietnieks krasta apsardzes jautājumos ģenerālmajors Igors Vorončenko, kā arī otrā ranga kapteinis Demjaņenko.

Savukārt pagājušajā naktī noticis uzbrukums jūras kājnieku bāzei Feodosijā. Notikusi apšaude un gūstā saņemti aptuveni 80 jūras kājnieku, kuri pašlaik atrodoties Feodosijas ostā un pret kuriem  draudot ierosināt krimināllietas. Feodosijas jūrniekiem arī esot izdots ultimāts - pamest savu armijas daļu un izbraukt uz Ukrainas kontinentālo daļu līdz pulksten trijiem pēcpusdienā. Ukraiņu "melnās beretes" gan atbildējušas ar savu ultimātu, paziņojot, ka savu daļu pametīs tikai ar visu bruņutehniku un ieročiem un ar paceltu Ukrainas karogu, jo nekādu iemeslu nodot ieročus viņiem neesot. Savukārt, ja tiks mēģināts uzbrukt armijas bāzei ar spēku, tiks atbildēts ar to pašu.

Pirmdienas rītā krievu karavīri ar ātrgaitas laivu palīdzību kārtējo reizi mēģinājuši neveiksmīgi ieņemt arī mīnu traleri „Čerkassi”. Krievu komandieri pēc neveiksmīgā mēģinājuma ieņemt kuģi, devuši pavēli pārtvert traleri citam ukraiņu karakuģim „Kirovograd”, kas padevās pirms dažām dienām. Tāpat tiek ziņots, ka pirmdien gūstā saņemts arī ukraiņu karakuģis „Geņičesk”.

Raidsabiedrība CNN, atsaucoties uz Baltā nama pārstāvjiem, ziņo, ka Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā ar katru dienu kļūst arvien reālāks.  Ukrainas ārlietu ministra pienākumu pildītājs Andrejs Deščica intervijā amerikāņu televīzijas kanālam „ABC News” paziņojis, ka situācija ir kļuvusi sprādzienbīstama, turklāt Ukraina nezina, ko ir iecerējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Pēc Deščica vārdiem šāda situācija ir izveidojusies par spīti starptautiskās sabiedrības aktīvajiem centieniem ar sankcijām un diplomātiskā ceļā apturēt Krieviju. Deščica arī paudis apņēmību aizstāvēt dzimteni, ja Krievija iebruks Ukrainas kontinentālajā daļā. 

Jau ziņots, ka Krimas un Sevastopoles nonākšanu Krievijas sastāvā atbalstīja Krievijas Dome, kā arī pats Putins parakstījis par to vienošanos ar Krimas un Sevastopoles līderiem. Referendumu, kuru Krievija sauc par pamatu abu teritoriju pievienošanai Krievijai, starptautiskā sabiedrība neatzīst. Līdz ar to, noraidot arī agresiju pret Ukrainu, starptautiskā sabiedrība pret Krieviju ir ieviesusi sankcijas, draudot, ka tās kļūs vēl spēcīgākas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti