Jau kādu laiku par Ukrainas dienvidaustrumu pašu nemierīgāko pilsētu tiek uzskatīta Slavjanska, kur bāzējas arī pašpasludinātās tā dēvētās „Doņeckas tautas republikas” līderi.
Taču otrdien prokrieviski noskaņotie aktīvisti arī Luganskā ieņēmuši apgabala administrācijas ēku. Pirms tam Luganskā tā dēvēto separātistu kontrolē atradās arī Ukrainas Nacionālās drošības padomes ēka. Arvien vairāk vietējo iedzīvotāju pauž neapmierinātību ar šādām aktivitātēm un bruņotu, maskētu vīru pārvietošanos pa pilsētu.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītāja vietniece Viktorija Sjumara paziņojusi, ka gan Loganskas, gan Doņeckas apgabalos milicijas vienības nepakļaujoties pavēlēm no Kijevas. Piemēram, esot pietiekami daudz pierādījumu tam, ka pirmdien milicija nav pretojusies teroristiem, bet gan laipni atvērusi tiem durvis un ļāvusi ieņemt vairākus Doņeckas televīzijas un radio centra objektus. Rezultāts esot tāds, ka ir tikuši atslēgti septiņi ukraiņu televīzijas kanāli.
Arī pirmdien notikušajā federalizācijas atbalstītāju uzbrukumā vienotas Ukrainas atbalstītājiem milicijas vienības faktiski neiejaucās. Pilsētas mērs Aleksandrs Lukjančenko baidās, ka sadursmes varētu izcelties arī trešdien, kad Ukrainas vienotības atbalstītāji plānojuši rīkot koncertu. Lukjančenko arī vērsies pie milicijas, aicinot to izpildīt savus tiešos pienākumus, savukārt mītiņa dalībniekus atteikties no tā rīkošanas, ja nav pārliecības, ka drošība tiks garantēta.
Iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs iepriekš norādīja, ka milicija ir ar tautu - tikai katrs ar savu. Situācijas uzlabošanai uz Ukrainas austrumu reģioniem varētu nosūtīt milicijas vienības no citiem rajoniem.
Bet tikmēr Ukrainas ārlietu ministrija paziņojusi, ka tai ir savs plāns, kā panākt EDSO misijas novērotāju atbrīvošanu. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis paudis, ka „ir plāns, kā atbrīvot EDSO misijas novērotājus, un šis plāns tiek izstrādāts ar misijas pārstāvjiem Kijevā”.
„Ir skaidrs redzējums par mūsu turpmākajām darbībām. Mēs ceram, ka ķīlnieki tiks atbrīvoti nekavējoties un pēc iespējas ātrāk. Spriežot pēc teroristu uzvedības Slovjanskā, viņiem nav nekādas politiskas dienaskārtības, nav politisku mērķu, bet gan tikai Krievijas federācijas īpašo aģentu norādījumi. Ķīlnieku atbrīvošanai mēs īstenosim dažādas metodes un ceram, ka vienkāršo iedzīvotāju dzīvība netiks apdraudēta,” sacījis ministra vietnieks.
Tikmēr nerimst kaislības arī Ukrainas politiskajās aprindās. Otrdien Ukrainas Augstākajā Radā premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks piedāvājis ievērojami samazināt valsts prezidenta funkcijas, rosinājis vēl līdz 25. maija vēlēšanām izstrādāt nākamās konstitūcijas projektu. Šādam ierosinājumam gan iebilst partija UDAR.
Izmaiņas otrdien notikušas arī prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu cīņā, jo viens no prokrieviski noskaņotajiem kandidātiem Oļegs Carjovs paziņojis, ka no turpmākās cīņas izstājas. Pēc viņa vārdiem, viņam nav izdevies nodrošināt to, lai pārējā Ukraina uzzinātu par valsts austrumos dzīvojošo noskaņojumu. Savukārt bijusī premjerministre Jūlija Timošenko paudusi pārliecību, ka gadījumā, ja varai neizdosies atjaunot iedzīvotāju uzticību konstitūcijai, situācija valstī vairs nebūs kontrolējama.
Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Demonstrācijas pārauga vardarbīgās sadursmēs, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
Pēc šiem notikumiem Krimas Autonomajā Republikā parādījušies labi bruņoti un labi organizēti cilvēki, kuri sevi devēja par pašaizsardzības vienībām un pieprasīja referendumu par pievienošanos Krievijai. Kijevas un starptautiskās sabiedrības neatzītais referendums notika 16.martā, un tajā vairāk nekā 93% dalībnieku atbalstījuši pievienošanos Krievijai. Par spīti starptautiskās sabiedrības iebildumiem un sankcijām, Krievija uzņēma Krimu federācijas sastāvā, bet aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina, ka aiz tā dēvēto pašaizsardzības vienību muguras stāvēja Krievijas armija.
17.aprīlī Eiropas Savienība (ES), ASV, Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojušās nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie separātisti valsts austrumos sākuši sagrābt administrācijas un drošības iestāžu ēkas, taču separātisti austrumu reģionos neatkāpjas.
