Eiropas Savienības ārlietu padomes sēdē, panāca vienošanos par ieceļošanas sankcijām un līdzekļu iesaldēšanu 21 Krievijas un separātiskās Krimas amatpersonām. Sankcijas ir ievērojami mazākas par tām, kuras dažādos izteikumos iepriekš pieļāva oficiālā Brisele. Tomēr vienlaikus ES brīdinājusi, ka šīs nedēļas laikā varētu stāties spēkā jaunas sankcijas, kuras varētu apstiprināt ceturtdien notiekošajā ES valstu vadītāju tikšanās gaitā.
Ja situācija neuzlabosies, varētu sekot arī vairāk sankciju, paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Travel ban and asset freeze on 21 Russian and Ukrainian (Crimean) national, more to come if things do not get better #Crimea
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 17, 2014
Iepriekš tika spriests par paplašinātu sarakstu ar vairāk nekā 130 amatpersonām un politiķiem. Tomēr ministri spēja vienoties par sankcijām pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu. Konkrētu personu saraksts būs pieejams tuvākajā laikā, kad to publicēs ES oficiālajā laikrakstā.
Šajā sarakstā ir 13 Krievijas amatpersonas un astoņi cilvēki no Krimas separātistu pašpasludinātās pārvaldes.
28 nāciju bloku ārlietu ministri pārstāv atšķirīgas nostājas, kuras viņi neslēpa arī ierodoties uz Eiropas ārlietu padomes sēdi. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādīja, ka jebkādām sankcijām jābūt ļoti saprātīgām, lai tās vēl vairāk neeskalētu situāciju un neizraisītu šķelšanos pašu ES valstu vidū.
Arī daudzu citu vecās Eiropas valstu oficiālā nostāja bija raidīt Krievijai tādu signālu, kura nozīme ir nepārprotama, tomēr vienlaikus – atstāt atvērtas visas diplomātiskās iespējas.
Saprotams, ka diskusijas dalībvalstu starpā nav bijušas vienkāršas. Virkne valstu ir vēlējušās pēc iespējas maigāku aizrādījumu Krievijai, un nebūt ne tikai vecās Eiropas valstis. Neoficiāli zināms, ka to vidū bijusi Somija, Kipra, Grieķija, Slovākija, bet visasāk par sankcijām iestājušās Baltijas valstis, Polija, Zviedrija.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs komentējot iznākumu atzina, ka šo varētu dēvēt par pirmo soli.
Ja Krievija savu agresiju turpina, Eiropas Savienība varētu lemt par nākamo sankciju soli, kas, kā dzirdams aizkulisēs, varētu būt ieroču embargo. Runājot par tirdzniecības un ekonomikas sankcijām, viss izskatās grūtāk, īpaši tādēļ, ka ir virkne Eiropas Savienības valstu, kuras ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas enerģijas. Tāda ir arī Latvija, līdz ar to Eiropas Savienībai būtu jādomā veidi, kā to kompensēt, un tas varētu izrādīties ļoti dārgi. Lai gan Krievijas presē jau parādījušās ziņas, ka Eiropas Savienība varētu pakļaut sankcijām tādus Krievijas enerģētikas gigantus kā „"Rosņeftj" un "Gazprom", tas izskatās maz ticams, redzot, cik smagi notikušas šīs diskusijas par atsevišķu personu iekļaušanu melnajā sarakstā.
Par sankcijām lemj arī ASV
Tāpat par finansiālajām sankcijām pret septiņām augstām Krievijas amatpersonām un deputātiem pirmdien paziņoja ASV, vēsta aģentūra AFP.
ASV prezidents Baraks Obama parakstījis dekrētu, pilnvarojot ASV finanšu ministru veikt pasākumus privātpersonu un uzņēmumu līdzekļu iesaldēšanai, kā arī pārtraukt Amerikas uzņēmumu sadarbību ar tādām Krievijas vai Ukrainas personām, kuru rīcība apdraud Ukrainas drošību.
Ievērojot principu, ka sankcijām jāskar iespējami augstas amatpersonas, taču ne Kremļa saimnieks Putins vai viņa valdības ministri, šobrīd izsludinātas sankcijas pret septiņām Krievijas amatpersonām.
To vidū ir Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins, vairāki Valsts domes deputāti, kā arī prezidenta Vladimira Putina padomnieki.
Obama arī paziņojis prezidentam Putinam, ka nekādi diplomātiski risinājumi nav iespējami, kamēr vien Krievijas militārpersonas turpina savas darbības Ukrainas teritorijā. Savukārt prezidents Putins norādījis, ka, par spīti atšķirīgiem viedokļiem, pusēm jāstrādā kopā, lai stabilizētu stāvokli Ukrainā.
Svētdien notikušajā referendumā Krimas pievienošanos Krievijai atbalstīja 95,7% vēlētāju, vēstīja vēlēšanu komisija. Pašās vēlēšanās piedalījās 83% balsstiesīgo iedzīvotāju. Ukraina gan norādījusi uz virkni dažādu pārkāpumu, piemēram, Krievijas pilsoņu līdzdalību vēlēšanās.
Jau ziņots, ka svētdien Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā notika neatzītais referendums par pievienošanos Krievijai. Sestdien Krievija bloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju pret Krimā svētdien iecerēto referendumu. Krimā referendums notiek saspringtā atmosfērā, jo pussalā kopš 28.februāra darbojas bruņoti vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki. Viņi ieņēmuši vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu.
