Konferences mērķis ir parādīt, ka Ukrainā notiek pārmaiņas un tajā ir vērts ieguldīt līdzekļus par spīti nestabilitātei un lielai skepsei, kas valda citur par lēno Ukrainas reformu gaitu un lielo korupciju.
Vienlaikus ir skaidrs, ka, visticamāk, nākamgad gaidāmā pievienošanās Eiropas brīvās tirdzniecības zonai un mēģinājumi iekarot Eiropas tirgus prasīs no Ukrainas ekonomikas pamatīgu pielāgošanos. Arī pensiju reforma un, piemēram, valsts subsīdiju mazināšana elektroenerģijas un apkures cenām nepadarīs esošo valdību populāru.
Tomēr nav skaidrs, vai valsts politiķi gribēs spert nepopulārus soļus, ja iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) Ukrainai šobrīd neviens nav gatavs solīt pat attālā nākotnē.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzskata, ka Ukrainai būtu jāsaprot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas viņiem, nevis kādam citam. "Šajā gadījumā jau tiešām nebūtu jāmeklē kaut kāds ārējais burkāns. Šīs reformas Ukrainai ir jāīsteno pašai priekš sevis, lai nostiprinātu ekonomisko konkurētspēju," saka Dombrovskis.
Šī nav pirmā reize, kad Ukraina mēģina īstenot pārmaiņas, mazināt oligarhu varu un modernizēt ekonomiku. Tomēr līdz šim maz kas ir izdevies, un vairāk nekā 20 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma šī valsts joprojām lielā mērā atrodas pārējas posmā.
Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks saka, ka tagad viss ir citādāk un viņa valdības laikā izdarīts jau ir daudz. Tomēr reformas izdošoties tikai, ja cilvēki tām noticēs, dodot mājienu, ka pārmaiņas nav un nebūs populāras. “Labākais veids, kā uzvarēt karā pret Krievijas vadīto agresiju, ir panākt, ka Ukraina ir veiksmes stāsts. Ukrainai ir jākļūst par piemēru ikvienai postpadomju sabiedrībai, parādot, ka ar reformām, uzcītību un neatlaidību ir iespējams panākt, ka dzīve kļūst labāka,” norāda Jaceņuks.
Pagaidām vienīgais skaidrais solījums, ko ES un pārējās rietumvalstis var dot Ukrainai, ir vairāk naudas. To skaidri pateica arī EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. “Jūs turpināsiet reformēt un mēs turpināsim atbalstīt. Tādi ir mūsu vienošanās nosacījumi. Tā ir līdzvērtīgu partneru vienošanās, nevis mūsu pamācības vai diktāts. Turklāt tā nav tikai vienošanās starp ES un Ukrainu, bet arī līgums starp Ukrainas valdību un tās jaukajiem iedzīvotājiem,” klāsta Junkers.
ES apgalvo, ka Ukrainai ir piešķirts Eiropas vēsturē neredzēti liels finanšu atbalsts. Tomēr Jaceņuks pieminēja, ka, piemēram, Grieķija jau ir saņēmusi ap 300 miljardiem eiro finanšu palīdzībā. Savukārt Ukrainai ir piešķirti vien ap 30 miljardiem ASV dolāru, lai gan tajā valda konflikts un ir četras reizes lielāks iedzīvotāju skaits nekā Grieķijā.
Vēstīts, ka jau iepriekš Ukraina saņēma ES un ASV, kā arī citu valstu finansiālu palīdzību. Ukrainas ekonomikas problēmas saasinājās līdz ar Krimas aneksiju un karadarbību Austrumukrainā.
