Ukrainas drošības dienesta paziņojumā teikts, ka tikusi plānota “bruņotu uzbrukumu sērija” pilsētu infrastruktūrai un grupējumu “koordinējuši Krievijas specdienesti”. Arestēti divi vīrieši, kas darbojušies Harkovā un Žitomirā. Viens no tiem ir Krievijas pilsonis.
Aizbildinoties ar personāla pieņemšanu darbā privātā apsardzes firmā, vīrieši vervējuši cilvēkus, galvenokārt krievus, kuri jau iepriekš pastrādājuši vardarbīgus noziegumus.
Krievija vaino ASV spriedzes palielināšanā
Krievija otrdien sākusi mācības valsts dienvidos Ukrainas tuvumā un anektētajā Krimā. Mācības, kurās piedalās aptuveni 6000 karavīru un vismaz 60 iznīcinātāji, raksturotas kā kaujas gatavības pārbaude.
Saglabājoties Krievijas radītajai drošības spriedzei, Kremlis otrdien kritizēja ASV, ka tās saasina spriedzi Ukrainas krīzē, izsludinot trauksmes gatavību 8500 karavīriem.
Sekojot ASV prezidenta Džo Baidena norādēm, Pentagons licis aptuveni 8500 ASV bāzētiem karavīriem būt paaugstinātā gatavībā iespējamai izvietošanai Eiropā.
Karavīru pārvietošana uz sabiedroto valstīm gan notiks tikai tādā gadījumā, ja NATO alianse nolems aktivizēt ātrās reaģēšanas spēkus vai arī, pēc Pentagona teiktā, ja attīstīsies citi scenāriji saistībā ar Krievijas militārajām aktivitātēm.
Sagaidāms, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nedēļas beigās runās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Savukārt trešdien Parīzē tiksies Krievijas un Ukrainas amatpersonas kopā ar Francijas un Vācijas kolēģiem, cenšoties rast izeju no pašreizējā strupceļa.
Maskava noliedz iebrukuma plānošanu
Tikmēr aģentūra AFP vēsta, ka ekonomisko sankciju pakete, kas tiek gatavota, lai reaģētu uz jebkuru Krievijas iebrukumu Ukrainā, ietvertu iepriekš neizmantotus ierobežojumus ASV augsto tehnoloģiju aprīkojuma eksportam. Par to otrdien paziņojusi augsta ranga ASV amatpersona.
Eksporta ierobežojums skartu mākslīgo intelektu, kvantu skaitļošanu un kosmosa tehnoloģijas, un šīs sankcijas "diezgan smagi skartu Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģiskās ambīcijas industrializēt savu ekonomiku".
Amatpersona arī brīdinājusi Krieviju konflikta gadījumā neizmantot kā ieroci savu milzīgo naftas un gāzes nozari pret Eiropas valstīm. Kā atzina amatpersona, ASV un tās sabiedrotie Eiropā meklē alternatīvus enerģijas avotus pasaules tirgos, lai mazinātu sekas, ko varētu radīt konflikts ar Krieviju.
Maskava gan atkārtoti noliegusi, ka plāno iebrukumu. Kremlis arī izteicis bažas par ASV karavīru paaugstināto gatavību, norādot, ka Rietumi, nevis Krievija, šajā situācijā vairo spriedzi. Jau tuvākajās dienās ASV varētu sniegt rakstisku atbildi Krievijai par tā saucamajām drošības garantijām, un, iespējams, tas ļaus atrisināt konfliktu dialoga ceļā.
Ukraiņu brīvprātīgie gatavojas aizsargāt savu valsti
Tikmēr Ukrainā militāram konfliktam gatavojas ne tikai profesionālā armija, bet arī brīvprātīgie un civiliedzīvotāji. Nedēļas nogalēs mežā Kijevas pievārtē norit mācības, kur tie, kas ikdienā ir tālu no militārās pasaules, iemēģina īpašus mācībām paredzētus ieročus.
“Situācija ir biedējoša ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropai. Šis ir ideoloģisks karš starp demokrātiju un totalitārismu. Neviens nezina, pie kā tas novedīs,” stāsta viena no mācību dalībniecēm.
Šī mācības ir daļa no pērn dibinātās Ukrainas reģionālās aizsardzības sistēmas. Brīvprātīgo spēku uzdevums būtu aizsargāt kontrolpunktus un stratēģiskās ēkas, un viņi ir atbalsts Ukrainas armijas aktīvajiem dienestiem, ko veido apmēram 200 000 karavīru, kā arī faktiskajiem rezervistiem. Armija viņiem sagādājusi maskēšanās formas tērpus, bet brīvprātīgie paši iegādājušies ķiveres un bruņuvestes.