Krievijas Federācija faktiski ir okupējusi un gandrīz pilnībā kontrolē atsevišķus Luhanskas un Doņeckas apgabalu rajonus, tāpēc tieši tā ir pilnībā atbildīga par cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību šajās teritorijās starptautisko tiesību ietvaros - šāds apgalvojums iekļauts Ukrainas Augstākās Radas pieņemtajā deklarācijā, par kuru informēta arī Eiropas Padome.
Ukrainas ārlietu ministra Pavlo Kļimkina parakstītajā vēstulē norādīts, ka Ukraina atsakās no pienākuma nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu ne tikai militāro operāciju pārņemtajā Donbasā, bet arī Krievijas anektētajā Krimā. Tāpat dokumentā uzsvērts, ka gan Krievijas bruņoto spēku, gan Krievijas atbalstīto nelegālo bruņoto grupējumu pastrādātie kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci rada nopietnus draudus ukraiņu nācijai.
Komentējot Ukrainas iesniegumu, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjerns Jaglands paziņojis, ka par spīti sarežģītajai situācijai un atteikumam aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības spēka operācijas reģionā, uz Ukrainu joprojām attiecas Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatīs visas sūdzības, kas iesniegtas pret Ukrainu.
Jaglanda paziņojumā norādīts, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 15. punkts tiešām dod dalībvalstīm tiesības atteikties no savu saistību izpildes kara vai citu ārkārtējo situāciju gadījumā, kas apdraud tautu. Šeit gan tiek norādīts, ka atteikšanās no savām saistībām ir iespējama vien tiktāl, cik tas neietekmē citas valsts saistības starptautisko tiesību ietvaros. Līdz ar to, kā norāda Jaglands, jebkurā gadījumā Ukrainas varas iestādēm būs jāinformē Eiropas Padomes ģenerālsekretārs par jebkādiem spertajiem soļiem, bet Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatīs katra atkāpšanās gadījuma pamatotību.
Kā zināms, Krievija vienmēr ir kategoriski noliegusi Ukrainas apgalvojumus par savas armijas vienību klātbūtni Ukrainas austrumos. Tuvojoties jūnija vidū gaidāmajam Eiropas Savienības līderu samitam, Krievijas amatpersonas arvien aktīvāk diskutē arī par Rietumu ieviestajām sankcijām pret Maskavu, kas jūnija beigās, visticamāk, tiks pagarinātas. Par to liekot domāt fakts, ka pret Krieviju vērstās sankcijas tiekot piesaistītas Minskas vienošanos izpildei.
Ārlietu ministrija uzskata, ka šis ir izdomāts iemesls, lai tikai paturētu sankcijas spēkā. Taču Krievijas Ārlietu ministrija ir pārliecināta, ka arī Eiropas Savienības rindās nav vienotas nostājas par turpmākajām sankcijām pret Krieviju, vienlaicīgi piebilstot, ka Maskavas rīcībā ir ļoti plašs atbildes pasākumu loks, lai minimizētu sankciju radītos zaudējumus.
Savukārt Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs no savas puses piebildis, ka Krievija jaunu vai pastiprinātu sankciju jautājumā arī turpmāk atbalstīs divpusējos principus. Tas nozīmē, ka nekādas jaunas Rietumu sankcijas nepaliks bez atbildes.
