Diskusijas par jaunās valdības veidošanu Ukrainā aizsākās jau brīdī, kad kļuva zināms, ka arī nākamo valdību, visticamāk, veidos līdzšinējais premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. Jau toreiz no premjera puses izskanēja tobrīd diezgan absurdais apgalvojums, ka dažiem ministru posteņiem varētu piesaistīt arī ekspertus, piemēram, no Eiropas.
Taču tagad izrādījies, ka šie izteicieni ir bijuši pilnīgi nopietni. Kā kļuvis zināms, jaunajā Ministru kabinetā, par kura sastāvu ir vienojušies Augstākās Radas koalīcijas partneri, tiešām darbosies vairāki ārvalstu pilsoņi. Kā šodien paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, viņš ir izdevis rīkojumu piešķirt Ukrainas pilsonību amerikānietei Natālijai Jaresjko, Gruzijas pārstāvim Aleksandram Kvitašvili un lietuvietim Aivaram Abramavičam.
Ukraiņu izcelsmes amerikāniete Jaresjko ir investīciju kompānijas „Western NIS Enterprise Fund” prezidente, kas savulaik strādājusi arī ASV valsts departamentā. Viņai plānots uzticēt finanšu ministres posteni. Vēsturnieks un bijušais Gruzijas darba, sociālās politikas un veselības aizsardzības ministrs Kvitašvili var kļūt par Ukrainas veselības ministru, savukārt lietuvietim Abramavičam, kurš arī darbojies vairākās investīciju kompānijas, piedāvāts ekonomikas ministra postenis. Kā paziņojis Petro Porošenko, šīm personām ar viņa rīkojumu jau piešķirta Ukrainas pilsonība.
Pret ierosinājumu iekļaut valdībā ārvalstu pilsoņus asi iebilst „Opozīcijas bloks”. Pēc viņu vārdiem, ārvalstnieku iecelšana augstos valsts amatos ir uzskatāma par politisku avantūru, kas atzīst līdzšinējās Ukrainas varas nespēju pienācīgi veikt savu darbu. Opozīcijas pārstāvji arī norāda, ka ārzemnieku iecelšana atbildīgos posteņos ir pretrunā konstitūcijai, taču jaunā vara esot gatava pēc nepieciešamības un izdevīguma mainīt jebkādus likumus.
Savukārt Valsts prezidents norādījis, ka valstij tik sarežģītajā situācijā ir nekavējoties nepieciešamas reformas, kā arī starptautiskā pieredze valsts pārvaldībā, cīņā ar korupciju, finanšu pārvaldē un pretkrīzes menedžmentā. Viņaprāt, šādus padomus pašlaik var sniegt tikai speciālisti ārpus Ukrainas robežām.
Kopumā jaunajā Ukrainas valdībā plānoti 17 ministru krēsli, bet divus ministrus ir tiesīgs izvirzīt prezidents. Valsts ārlietu ministra un aizsardzības ministra posteņos Petro Porošenko ierosinājis atkārtoti apstiprināt Pavlo Kļimkinu un Stepanu Poltoraku. Izveidots arī kāds visai savdabīgs portfelis – Ministru kabineta ministrs.
Kamēr Kijevā risinās diskusijas par jaunās valdības sastāvu, NATO un Ukrainas pārstāvju sanāksmē kļuvis zināms, ka Kijeva gatavojas atteikties no Ukrainas ārpusbloku statusa. Kā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, alianse atbalsta šādu vēlmi un gadījumā, ja Ukraina iesniegs pieteikumu dalībai NATO, šāds pieteikums tiks izskatīts. Stoltenbergs arī īpaši uzsvēris, ka alianse joprojām uzskata, ka spēkā ir 2008. gada Bukarestes samitā pieņemtā vienošanās par Ukrainas eiroatlantiskajām perspektīvām, norādot, ka Ukraina nākotnē var kļūt par NATO dalībvalsti.
Bet Ukrainas armija panākusi jaunu vienošanos gan ar Luhanskas, gan Doņeckas apgabala separātistu kaujiniekiem par jaunu pamieru. Par to ziņo EDSO novērotāji.
Pamiers Luhanskas apgabalā stāšoties spēkā šo piektdien, bet sestdien plānot smagās bruņutehnikas atvilkšana no frontes līnijas Luhanskas pievārtē. Šī vienošanās panākta pagājušā nedēļā notikušā sanāksmē, kurā piedalījās Ukrainas militārā kontingenta virspavēlnieks Aleksandrs Vladimirs Askarovs un Krievijas armijas ģenerālleitnants Vladimirs Askarovs. Viņš jau vairākkārt iesaistījies sarunās par krīzes noregulēšanu Ausrumukrainā. Tikmēr tādā pašā sanāksmē Doņeckā šodien panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu Doņeckas lidostas apkārtnē. Par līdzīgas sanāksmes organizēšanu paziņojuši arī prokrieviskie kaujinieki Doņeckas apgabalā. Šim pamieram jāstājas spēkā nākamās nedēļas vidū.
