Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderi telefonsarunā apspriež aktuālo situāciju
„Gazprom” paziņo, ka sācis dabasgāzes tiešas piegādes separātistu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām
Rosina ievest miera uzturētājus Ukrainā
Kaujas nerimst
Kaut kopš svētdienas Ukrainas austrumos spēkā stājies pamiers, ceturtdien tika ziņots, ka Doņeckā, kur tas līdz šim ticis ievērots, bijuši dzirdami artilērijas šāviņi. Ukrainas bruņotie spēki apsūdzējuši prokremlikos kaujiniekus par apšaudēm netālu no Mariupoles Doņeckas apgabala dienvidos.
Savukārt Eiropas Drošības sadarbības organizācijas (EDSO) misija ziņoja par apšaudēm pie Debaļcevas pilsētas, kurā organizācijas novērotājiem joprojām nav izdevies ierasties.
Pēc tam, ka Ukrainas spēki trešdien izgāja no Debaļcevas, tostarp aptuveni divi ar pusi tūkstoši karavīru, stratēģiski nozīmīgais dzelzceļa mezgls nonācis separātistu kontrolē. Ukrainas armija ceturtdien atzina, ka gūstā krituši vairāk nekā 90 karavīri, bet 82 pazuduši bez vēsts. Kijeva paziņoja, ka esot mobilizēti „noteikti spēki” pazudušo meklēšanā, un tiek lūgta EDSO palīdzība.
„Pēc pamiera, kad tika atvilkta mūsu artilērija, viņi turpināja uzbrukt, atkal izmantojot artilēriju un raķešu palaišanas iekārtas. Viņi veica lielu uzbrukumu, un mēs nevarējām noturēt pozīcijas. Vispirms mēs mēģinājām, bet bija grūti saskaitīt tās ordas, kas ienāk pilsētā,” medijiem stāstīja Ukrainas karavīrs Andrejs.
Apšaudes tagad atsākās arī citās vietās, kur pamiers iepriekš ievērots – gan separātistu sagrābtajā Doņeckas pilsētā, gan ukraiņu kontrolētās Mariupoles apkaimē.
„Normandijas četrinieks” apspriež situāciju
Lai apspriestu aktuālo situāciju, ceturtdien notika četrpusēja telefonsaruna starp Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderiem. Saskaņā ar oficiālajiem paziņojumiem, šo valstu līderu aicināja ievērot pagājušajā nedēļā Minskā panākto vienošanos par ugunspārtraukšanu.
Ukrainas prezidents Petro Porošneko birojs paziņoja, ka viņš īpaši nosodīja separātistu rīcību pie Debaļcevas, un pieprasīja starptautiskas garantijas, ja pārkāpumi turpināsies.
Viņš arī uzsvēris, ka smago ieroču atvilkšana no saskarsmes līnijas, kurai vajadzēja sākties jau otrdien, var notikt tikai tad, ja ugunspārtraukšanu varēs uzskatīt par „visaptverošu”.
Porošenko arī pieprasīja visu gūstekņu atbrīvošanu, tostarp to, kas sagūstīti pie Debaļcevas.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs savukārt norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins solījis likt lietā savu ietekmi uz separātistiem, lai to panāktu.
„Gazprom” piegādās gāzi separātistiem
Vienlaikus Krievijas gāzes gigants „Gazprom” paziņojis, ka ceturtdienas pēcpusdienā sācis dabasgāzes tiešas piegādes uz separātistu kontrolētajām teritorijām.
Iepriekš premjers Dmitrijs Medevevs bija paziņojis, ka gāzes piegādes Ukrainas austrumu reģioniem varētu tik veiktas kā humānā palīdzība pēc tam, kad separātisti sūdzējās, ka tās pārtrauktas.Viņi par to apsūdzēja Kijevu.
Savukārt Ukrainas enerģētikas kompānija „Naftogaz” skaidroja, ka gāzes piegāde valsts austrumu reģioniem pārtraukta, jo karadarbības rezultātā bojāta gāzes piegādes infrastruktūra.
„Gazprom” paziņoja, ka piegādes notiek caur Prohorovkas un Platovas gāzes stacijām, kas abas atrodas uz Luhanskas un Doņeckas reģionu robežas ar Krieviju.
Aģentūra „RIA Novosti”, atsaucoties uz „Gazprom” vadītāju Alekseju Milleru, ziņo, ka piegādes notiek „saskaņā ar līgumu starp „Gazprom” un „Ukrainas Naftogaz” par gāzes pirkšanu un pārdošanu”.
Rosina ievest miera uzturētājus Ukrainā
Neatmetot centienus izbeigt asiņaino konfliktu, Ukrainas valdība tagad rosina ievest Donbasā starptautiskos miera uzturētājus. Taču Krievija jau draud tam nepiekrist.
Iepriekš Kijeva bija paziņojusi, ka gatavojas vērsties pie Apvienotajām Nācijām un Eiropas Savienības par „miera uzturēšanas, drošības operācijas” izvietošanu Ukrainā, un tai vajadzētu darboties ne tikai gar līdzšinējo frontes līniju, bet arī gar to Ukrainas un Krievijas robežas posmu, ko Kijeva nekontrolē.
Porošenko piektdien paziņoja, ka šādā miera uzturēšanas misijā Krievija nevar piedalīties, jo ir „agresorvalsts”, vēsta aģentūra „UNIAN.”
Tagad Ukraina diplomātisko sarunu rezultātus vairs negaida un spers vēl vienu izšķirošu soli. Valsts Nacionālā drošības un aizsardzības padome nolēma lūgt nosūtīt uz Ukrainu miera uzturētājus.
„Šodien es vēlos piedāvāt jums apspriest jautājumu, vai uzaicināt Ukrainā ANO miera misiju, kas strādās ar ANO Drošības padomes mandātu,” sacīja Petro Porošenko.
Maskava, kā arī prokrieviskie separātisti Kijevas plānus par miera uzturēšanas misiju nosauca par mēģinājumu „izgāzt” Minkas vienošanos.
Krievijas pārstāvis ANO Drošības padomēs Vitālijs Čurkins paziņojis, ka šāds Kijevas lēmums vieš aizdomas un nesaskan ar Minskas pamiera vienošanās noteikumiem.
Jau vēstīts, ka gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi 12.februārī panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
