Kopš septembra sākumā notikušā Velsas samita, šī bija pirmā NATO Ukrainas padomes sanāksme, kurā tika apkopots kopš samita panāktais progress. Tikšanās laikā Ukrainas pārstāvji paziņoja, ka varētu pārskatīt Ukrainas ārpusbloku statusu, kas faktiski ļautu valstij tuvināties dalībai NATO. Lai arī vairums politiķu un ekspertu uzskata, ka šāda varbūtība ir iespējama tikai ļoti tālā nākotnē, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atkārtoti atgādinājis, ka jau Bukarestes samitā tika pieņemta vienošanās, ka Ukraina varēs būt NATO dalībvalsts, ja pati to vēlēsies.
No savas puses Stoltenbergs solījis arī turpmāku alianses atbalstu dažādu reformu īstenošanai Ukrainā, kā arī ciešāku sadarbību abu pušu starpā. Vienlaicīgi NATO ģenerālsekretārs arī atkārtoti paudis bažas par Krievijas aktivitātēm Ukrainas pierobežā, aicinot gan Maskavu, gan separātiskos kaujiniekus Donbasa reģionā ievērot Minskas vienošanās noteikumus:
"Mēs stingri nosodām Krievijas darbības, apzināti destabilizējot situāciju Ukrainas austrumos, piegādājot militāro tehniku un personālu, kā arī pārkāpjot starptautiskos likumus. Šīs darbības apdraud Ukrainas drošību un rada nopietnas sekas visas eiroatlantiskās telpas drošībai. Tāpat mēs asi nosodām militārās klātbūtnes palielināšanu anektētajā Krimā un Melnajā jūrā, kā arī cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krimas pussalā," sacīja Stoltenbergs.
Kā zināms, Krievijas radīto potenciālo draudu dēļ NATO ir apņēmusies pastiprināt savu spēku kaujas gatavību pie austrumu robežām, savukārt Krievija jau paziņojusi, ka ir sākusi īstenot savus pretpasākumus, lai šādai NATO aktivitātei pretotos. Krievijas pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško norādījis, ka aliansei nav nekāda pamata izvietot papildus karaspēka vienības Krievijas robežas tuvumā, uzsverot, ka Ukrainas krīze tiek izmantota kā ideoloģisks pamatojums alianses reanimēšanai.
Bet tikmēr cilvēktiesību aizsardzības organizācija „Krava 200 no Ukrainas uz Krieviju”, kas izmeklē ziņojumus par Ukrainā bojā gājušiem Krievijas karavīriem, trešdien paziņojusi, ka
kopš konflikta sākuma Donbasā dzīvību varētu būt zaudējuši gandrīz 4700 krievu karavīru, bet vēl 2500 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Oficiāli šo informāciju gan nav iespējams pārbaudīt.
Vienlaicīgi Krievijas galvenā militārā izmeklēšanas pārvalde paziņojusi, ka neizmeklēs daudzskaitlīgos masu saziņas līdzekļu un cilvēktiesību aizstāvju ziņojumus par krievu karavīru bojāeju šajā vasarā, visticamāk, Ukrainā. Šādu atbildi pārvalde sniegusi organizācijai „Sanktpēterburgas karavīru mātes”. Savukārt galvenā militārā prokuratūra ir paziņojusi, ka karavīru bojāejas apstākļus ir noskaidrojusi un pārbaudījusi.
Krievijas prezidenta paspārnē esošās Pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību attīstības padomes pārstāve Ella Poļakova laikrakstam „Vedomosti” norādījusi, ka oficiālās varas iestādes ir ļoti neveiklā situācijā, jo tām nākas noliegt acīm redzamo. Taču no otras puses, arī lielu cerību uz izmeklēšanu nav, jo līdz šim no karavīru mātēm ir saņemts tikai viens oficiāls iesniegums.
Ironiski, bet tieši 3.decembrī Krievijā pirmo reizi tiek atzīmēta Nezināmā kareivja diena. Kā teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā, šis turpmāk vairs nebūs tikai datums kalendārā, bet gan diena, kad tiks godināti visi tie, kuri ir aizsargājuši dzimteni un kuru vārdus tā arī nav izdevies noskaidrot.
Jau vēstīts, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
