Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka ir pateicīgs NATO par tās atvērto durvju politiku, taču līdz šim neesot sperts neviens solis, lai tuvinātos šim mērķim. Tāpat Kuleba kritizējis NATO lēmumu neielūgt Ukrainas pārstāvjus uz 14. jūnijā paredzēto Ziemeļatlantijas alianses samitu Briselē, kur plāno ierasties arī ASV prezidents Džo Baidens.
Pēc Ukrainas ārlietu ministra vārdiem, Kijevai nav saprotams, kā uz tik svarīgu sanāksmi iespējams neuzaicināt Ukrainu un neatrast formātu valsts dalībai samitā.
Ukrainas ārlietu ministrs arī atkārtoti norādījis, ka kopā ar Gruziju jau šogad cer sagaidīt NATO uzaicinājumu pievienoties dalības rīcības plānam, kas ir pirmais formālais solis ceļā uz pilnvērtīgu iestāšanos aliansē.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") iepriekš paudis atbalstu rīcības plāna piešķiršanai gan Ukrainai, gan Gruzijai.
"Ideālā variantā būtu jālemj par šāda plāna piešķiršanu abām valstīm," aprīlī intervijā LTV teica Rinkēvičs, norādot, ka tas gan nenozīmētu 5. panta garantiju piešķiršanu, taču dotu zināmu signālu Krievijai.
Arī Ukrainas līderi uzskata, ka šāds solis būtu skaidrs signāls Krievijai. Savukārt Krievijas pārstāvji apgalvo, ka Ukrainas pievienošanās NATO neatrisinātu tās iekšējās problēmas.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Ukrainas dalība NATO nebūtu pa prātam miljoniem cilvēku, kas dzīvo separātistu pašpasludinātajās “tautas republikās” Ukrainas austrumos.
