Dienas ziņas

Neiespējamās prasības granulu katlu maiņai tiks mainītas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ukraiņi neitralizē Krievijas raķešu kreiseri “Moskva”

Ukraina neitralizē Krievijas raķešu kreiseri «Moskva»

Ukrainai izdevies neitralizēt Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri “Moskva”, kas vēl februārī pavēlēja Ukrainas robežsargiem Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt, kuģi rupji pasūtot tālāk.

Ukraina pa to raidījusi raķešu "Neptun" triecienus. Krievija to neapstiprina, bet atzīst, ka uz kreisera esot izcēlies ugunsgrēks un sprāgusi munīcija, taču tagad ugunsgrēks esot lokalizēts, kuģis joprojām peldot un tikšot aizvilkts uz ostu.

Ukraina neitralizē Krievijas raķešu kreiseri «Moskva»
00:00 / 03:57
Lejuplādēt

ASV izlūkdienesti vēsta, ka kuģis tiek vilkts uz Sevastopoles ostu Krievijas okupētajā Krimas pussalā.

Uz kuģa dienē 510 apkalpes locekļi. Par bojā gājušajiem un ievainotajiem joprojām precīzu ziņu nav.

Krievijas karakuģis "Moskva". Attēls uzņemts 2013. gadā.

Kuģis, ko ukraiņu robežsargi pasūtīja tālāk

Krievijas karakuģis "Moskva” bija tas, kurš vēl februārī pavēlēja Ukrainas robežsargiem Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt, kuģi rupji pasūtot tālāk.

Slavenais video, kas vēlāk plaši izplatījās sociālajos tīklos, kļuva par simbolu ukraiņu bezbailībai, tāpat kā robežsardzes atbildes teksts ar asiņu jūrā grimstošo kuģi.

Ukraiņu robežsargi pēc šī incidenta sākumā tika uzskatīti par nogalinātiem, bet tikuši sagūstīti. Vēlāk viņi tika atbrīvoti gūstekņu apmaiņā starp Ukrainu un Krieviju.

ASV apstiprina, kas piegādās Ukrainai jaunus ieročus cīņā ar okupantiem. Ukrainā nonāks gan bruņumašīnas, gan helikopteri, gan "Javelin" raķetes, bezpilota lidaparāti un vēl cits bruņojums teju miljarda ASV dolāru apmērā.

Šis lēmums esot pieņemts, visu saskaņojot ar Kijivu. Ieroči tikšot nogādāti lielākoties Ukrainas armijai valsts austrumos, lai palīdzētu apturēt Krievijas karaspēka ofensīvu Donbasā.

Krievija turpina gatavošanos ofensīvai Donbasā

Ukraina un rietumvalstis prognozē, ka drīzumā Krievija pastiprinās uzbrukumus Ukrainas austrumos, cenšoties pārņemt tos savā kontrolē. Krievijas armija pie Ukrainas austrumu robežas turpina veidot aviācijas grupu, pastiprina artilērijas vienības un optimizē esošās kontroles, izlūkošanas un medicīniskā atbalsta sistēmas.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēris viņa nepārtraukto interesi par Donbasu, kur Krievija uzbrūk Ukrainas spēkiem, gatavojoties atjaunotai ofensīvai.

Nākamie Krievijas uzbrukuma mērķi varētu būtu Kramatorska un Kostjantinivka Doneckas apgabalā.

Tomēr briti norāda, ka liels Krievijas karavīru un tehnikas skaits joprojām ir jākoncentrē arī Mariupolē, kur Ukrainas armija turpina aizstāvēt pilsētu. Uzbrukumam gatavojas arī Dnipro pilsēta.

“Putinam var būt jebkādi plāni un fantāzijas – aiziet uz Dņepru, iet tālāk, šķērsot Dņepru... Ja viņi te nonāks, viņi zaudēs nevis tūkstošus, bet desmitiem tūkstošu savu karavīru. Mēs gatavojamies. Un esam gatavi,” uzsver Dnipro mērs Boriss Filatovs.

Krievijas karaspēks turpina bombardēt mērķus arī Harkivas, Doneckas un Zaporižjas apgabalos.

Notikusi karagūstekņu apmaiņa

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicies ASV par piegādāto palīdzību un norāda, ka situācija arvien vairāk sakarst tieši austrumos.

"Krievijas karaspēks pastiprina darbību austrumu un dienvidu virzienā. Viņi cenšas atriebties par zaudējumiem. Viņi turpina raķešu, bumbu un artilērijas uzbrukumus.

Viņi ieved jaunas ieroču kravas. Viņi meklē rezerves. Viņi mēģina savervēt iedzīvotājus valsts dienvidos no īslaicīgi okupētajām teritorijām papildu tā sauktajai mobilizācijai Doņeckas un Luhanskas apgabalos.”

Ukraina ziņo, ka ceturtdien notikusi daļa no pēdējās gūstekņu apmaiņas ar Krieviju, valstī atgriežot 30 karagūstekņus. To vidū gan civiliedzīvotāji, gan karavīri, teikts vicepremjeres Irinas Vereščukas paziņojumā. Aizsardzības ministrija arī izformēja, ka atbrīvoti divi pagājušajā mēnesī Maskavas spēku sagūstītie un Krievijā turētie kaujas lidmašīnu piloti. Kopumā līdz šim Kijiva un Maskava veikušas četras gūstekņu apmaiņas.

Tikmēr Krievijas bruņoto konfliktu analīzes organizācijas "Conflict Intelligence Team" aplēses liecina, ka 20 līdz 40% Krievijas bruņoto spēku līgumdienesta karavīru atsakās atkārtoti piedalīties kaujas operācijās Ukrainā.

Domstarpības par ieroču piegādēm Ukrainai var izraisīt Bulgārijas valdības krišanu

Nerimstot Ukrainas amatpersonu aicinājumiem rietumvalstīm aktīvāk piegādāt ieročus, šāda izšķiršanās var izrādīties liktenīga Bulgārijas valdībai. Bulgārijas Sociālistu partija brīdinājusi, ka gadījumā, ja parlaments nolems sūtīt ieročus Ukrainai, tā izstāsies no valdošās koalīcijas, kas valdībai nozīmētu parlamentārā vairākuma zaudēšanu un, iespējams, krišanu.

Gandrīz 70% bulgāru nevēlas, lai valdība palīdz Ukrainai ar ieročiem, lai gan vairums ir gatavi palīdzēt bēgļiem un sūtīt humāno palīdzību.

ANO Bēgļu aģentūra ceturtdien paziņojusi, ka 50 dienās, kopš sākās Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās prom no Ukrainas devušies vairāk nekā 4,7 miljoni cilvēku. Viņu vidū ir arī Svetlana no Hersonas.

“Ir ļoti grūti psiholoģiski. Visu laiku ir apšaudes, visu laiku ir uzlidojumi. Un, kad mammas raud visu laiku, bērniem arī ir ļoti grūti.”

Gandrīz 60% bēgļu devušies uz Poliju. Daudzi no šiem bēgļiem devušies uz citām Šengenas zonas valstīm. Kara dēļ savas mājas nācies pamest gandrīz divām trešdaļām Ukrainas bērnu, no kuriem daļa meklēja patvērumu citviet Ukrainas teritorijā, bet daļa devusies bēgļu gaitās uz ārzemēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt