Ukraiņu vēlmei ātrāk ziņot par Krievijas karaspēka nodarītajiem postījumiem, publicējot foto un video materiālus sociālajos tīklos, var būt augsta cena. Par to brīdināja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
"Tieši trieciena rezultātu novērtējums ir svarīgākais elements, un jūs pretiniekam to ārkārtīgi atvieglojat. Tie, kuri filmē un publicē to internetā, jau ir nopelnījuši Krievijas Federācijas kara apbalvojumus. Liels jums par to paldies!" stāstīja Arestovičs.
Video un fotogrāfijas, kurās redzama, piemēram, raķešu nopostīta māja, ienaidnieka armija var izmantot, lai koriģētu uzbrukuma taktiku. Gandrīz pēc jebkura video var noteikt, kur tas ticis filmēts, un šo informāciju pretinieks var izmantot saviem mērķiem.
"Viņiem ir svarīgi zināt, vai trāpīja tur, kur tēmēja. Ja ir novirze, tad par cik lielu attālumu notikusi novirze. Svarīgi ir, kādi postījumi ir nodarīti. Vai tā sprāgstviela vai lādiņa tips bija pietiekami jaudīgs, vai arī nepieciešams veikt kaut kādas korekcijas. Un vai nepieciešams šo pašu mērķi apšaudīt vēlreiz, lai panāktu vēlamo postījumu pakāpi," komentēja militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš.
Vienlaikus Arestovičs norādīja: ja iedzīvotāji ļoti grib, viņi drīkst filmēt, taču neizplatot video vai foto materiālus internetā. Ja tomēr publicē, tad jānogaida vismaz 24 stundas, kamēr glābšanas dienesti savāc no notikuma vietas jebko, kas varētu liecināt par uzbrukuma rezultātiem. Turklāt telefona vai kameras iestatījumos ir jāizslēdz ģeolokācija un jāizmaina meta dati, proti, informācija par vietu, kur video tika filmēts, kā arī filmēšanas datums.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
