Ukrainā lemj par jauno premjeru; kandidē arī Timošenko

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 9 mēnešiem.

Ukrainas parlamentā svētdien lemj par jauno premjerministru, viena no kandidātiem ir sestdien no cietuma atbrīvotā opozicionāre, bijusī premjerministre Jūlija Timošenko. 

Pēc sestdienas vēsturiskajiem notikumiem Ukrainā, svētdien no rīta Kijevas Neatkarības laukumā valda mierīga gaisotne. Pēc Timošenko atbrīvošanas no ieslodzījuma un prezidenta Viktora Janukoviča atbrīvošanas no amata Maidanā joprojām pulcējas cilvēki. Parlaments svētdien varētu ievēlēt jaunu premjeru, kas varētu būt Timošenko. Bet Janukoviča atrašanās vieta nav zināma. Ukraina sākas jauna ēra, bet ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kāda tā būs.  

Timošenko dažas stundas pēc atbrīvošanas ieslodzījuma vietas austrumu pilsētā Harkovā, kur bija pavadījusi divus ar pusi gadus pēc notiesāšanas par pilnvaru pārsniegšanu, sestdien vakarā ieradās Kijevas Neatkarības laukumā. Tur viņu sagaidīja vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Sēžot ratiņkrēslā, ar ikonisko bizi, kas apvīta ap galvu, Timošenko uzbrauca uz skatuves un emocionālā uzrunā aicināja cilvēku neatstāt Maidanu, līdz viņi nebūs sasnieguši, ko grib. Viņa arī paziņoja, ka parlamenta atstādinātais prezidents Viktors Janukovičs ir jāsauc pie atbildības.

„Mums ar jums ir jāizdara vairākas svarīgas lietas. Pirmkārt, mums ir pienākums Janukoviču, un visu bandu, kas ap viņu savākusies, atvest šeit uz Maidanu,” uzsvēra Timošenko.

Timošenko Maidanā aicina sodīt Janukoviču
00:00 / 00:26
Lejuplādēt

Kaut gan vairums viņas vārdus uzņēma atzinīgi, pūlī tomēr bija cilvēki, kas viņu izsvilpa un laukumu pameta. Atbalsts Timošenko nav viennozīmīgs un viņa joprojām ir pretrunīgi vērtēta. Kaut gan uz skatuves Timošenko paziņoja, ka „jāpieliek punkts kuluāru politikai”, daudzi ukraiņi tieši viņu vaino par haosu pēc Oranžās revolūcijas vai uzskata, ka viņa ir daļa no korumpētās elites.  

Tikmēr Ukrainas parlamentā svētdien turpinās darbs. Pēc sestdienas lēmumiem par atgriešanos pie 2004.gada konstitūcijas, Janukoviča atstādināšanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu maijā, Augstākā Rada varētu izvēlēt jaunu premjerministru. Partijas „Batkivščina” deputāts Nikolajs Tomenko paziņojis, ka tiek apspriestas trīs galvenās kandidatūras- Timošenko, frakcijas "Batkivščina" līderis Arsēnijs Jaceņuks un pie frakcijām nepiederošais deputāts Petro Porošenko.

Bet, kā pierādīja vakardienas notikumi, un arī aizvadītās nedēļas traģēdijas Kijevā, kad no snaiperu lodēm dzīvību zaudēja desmitiem cilvēku, šajās dienās ir grūti prognozēt, kas notiks Ukrainā. Nav skaidrs, kā uz varas maiņu galvaspilsētā reaģēs Janukoviču un ciešākas saites ar Krieviju atbalstošie austrumu un dienvidu reģioni un kā rīkosies Krievija, kas uzskata, ka opozīcija ir pārkāpusi piektdien noslēgto vienošanos ar Janukoviču.

Tiek ziņots, ka Harkovā vakar Janukoviču atbalstītāju mītiņā piedalījušies vairāki tūkstoši. Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu un Krimas deputāti vakar kongresā paziņoja, ka paši uzņemas visu varu savos apgabalos. Bet kur atrodas pat Janukovičs, kurš notiekošo nosaucis par valsts apvērsumu, bet opozīciju par bandītiem, nav skaidrs. Iespējams, vēl sestdien viņš bija Harkovā. Izskanējušas baumas, ka Janukovičs mēģinājis pamest valsti, kaut gan viņš pats paziņoja, ka to negrasās darīt. Par prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts Radas spīkers Aleksandrs Turčinovs, vēsta raidsabiedrība BBC.

Svētdien atlaists arī ārlietu ministrs Leonīds Kožara, ziņo Ukrainas masu mediji. Pirms tam avots diplomātiskajā korpusā „EspressoTV” apgalvojis, ka Kožara pametis Kijevu, paņemot līdzi visus ministrijas finanšu dokumentus. Viņa atrašanās vieta arī pašlaik nav zināma. 

Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.

Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti