Ukraina: Krievijas armija cenšas atgūt zaudētās pozīcijas pie Harkivas

Krievijas armija Harkivas virzienā koncentrē spēkus, lai apturētu Ukrainas karaspēka darbību un novērstu tā tālāku virzību. Krievijas spēki veic uzbrukuma operācijas, lai atgrieztu zaudētās pozīcijas pie Harkivas, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Tikmēr Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs apsūdzējis Krievijas armiju, ka tā nometusi fosfora bumbas uz Čūsku salu neilgi pēc aiziešanas no šīs stratēģiski svarīgās Ukrainai piederošās salas Melnajā jūrā. Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks paudis viedokli, ka Krievija ir mainījusi taktiku karā pret Ukrainu. Proti, okupanti turpina mierīgo pilsētu "raķešu teroru", lai iebiedētu cilvēkus un liktu viņiem izdarīt spiedienu uz valdību, lai tā piekāptos Kremlim. 

Krievijas armija uzbrūk Harkivas virzienā
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

Krievijas armija ceturtdien izveda savus spēkus no Čūsku salas. Maskava to nosauca par "labas gribas žestu", bet Ukraina šo Krievijas spēku izvešanu atzina par savu uzvaru. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka Krievijas karavīru aiziešana no Čūsku salas bija nevis "labas gribas žests", bet drīzāk nepieciešamība, jo karavīri tur bija izolēti un pakļauti Ukrainas uzbrukumiem. Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs skaidrojis, ka Čūsku salai pēc Krievijas armijas aiziešanas divreiz pārlidojuši Krievijas iznīcinātāji "Su-30", nometot fosfora bumbas, un tie bija izlidojuši no Krievijas anektētās Krimas pussalas.

Krievijas karaspēks turpina mēģināt ielenkt Luhanskas apgabalā esošo Lisičansku, veicot ofensīvas operācijas uz dienvidiem un dienvidrietumiem no pilsētas. Krievijas armija arī nostiprināja savas pozīcijas Lisičanskas naftas pārstrādes rūpnīcas ziemeļrietumu un dienvidaustrumu daļā, turpinot to sturmēt. Tikmēr Ukrainas militārpersonas atvairīja iebrucēju uzbrukumu Lisičanskas želatīna rūpnīcai, par kuras sagrābšanu priekšlaicīgi ziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka pilna apjoma kara četros mēnešos Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu apmēram 3000 raķešu. Prezidents pauda pārliecību, ka šāda Krievijas darbību nežēlība tikai uzsver to, cik pareizi bijuši partneru lēmumi par aizsardzības atbalsta piešķiršanu Ukrainai.

Tikmēr ASV valdība apsolījusi Ukrainai jaunu ieroču paketi 820 miljonu ASV dolāru vērtībā,

kas paredzēta Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu. Paketē būs ietverta munīcija "HIMARS" tipa raķešu palaišanas sistēmām, divas "zeme-gaiss" tipa raķešu aizsardzības sistēmas "NASAMS", artilērijas munīcija un radaru sistēmas artilērijas aizsardzībai. Liela daļa jaunās palīdzības ir nevis no ASV bruņojuma rezervēm, bet tiks saražota pēc vienošanās ar ASV ieroču rūpniecību.

Savukārt Norvēģija apsolījusi aptuveni 965 miljonu eiro palīdzību Ukrainai divu gadu laikā. Norvēģijas valdība paziņoja, ka nauda paredzēta humānajai palīdzībai, valsts atjaunošanai, ieročiem un atbalstam Norvēģijas varasiestādēm. Vēl trešdien Norvēģija paziņoja, ka nosūtīs Ukrainai trīs raķešu sistēmas. Ukrainas prezidents uzsvēris, ka turpinās sarunas arī ar citiem partneriem.

“Ne mazāk aktīvi risinām sarunas par citiem jaunajiem ieročiem no mūsu partneriem – tas ir nepieciešams Donbasam, Harkivas apgabalam, Ukrainas dienvidiem," teica Zelenskis. "Darām visu, lai salauztu okupantu priekšrocības.”

Ziņu aģentūras "Reuters" pētījumā konstatēts, ka,

neraugoties uz ASV un citu rietumvalstu sistemātiski ieviestām sankcijām pret Krieviju ar mērķi apturēt tās "militāro mašinēriju", vēl ir vismaz 30 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa magnātu, kas palikuši ārpus sankcijām.

Viens no šādiem bruņojuma magnātiem ir Alans Lušņikovs – akciju sabiedrības "Koncern Kalašņikov" lielākais akcionārs. Pētījumā arī noskaidrots, ka jau noteiktās sankcijas pret citiem Krievijas aizsardzības magnātiem un uzņēmumiem ir piemērotas nekonsekventi, jo dažas rietumvalstis ir uzlikušas sodanaudas, bet citas ir atturējušās to darīt.

Ukrainas prezidents ir paziņojis, ka ar rietumvalstu sankcijām nepietiek, lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt