Pusdiena

Aicina apkures sezonai gatavoties laikus

Pusdiena

Pusdiena 26.09.2017

Porošenko izsludina valsts valodas likumu - daļu no Eiropai tuvinošām izglītības reformām

Ukrainā jaunais valsts valodas likums stiprina ukraiņu valodu skolās; Krievija satraucas

Ukrainas prezidents Petro Porošenko apstiprinājis pretrunīgi vērtēto valodas likumu, ko pirms trīs nedēļām kā daļu no izglītības reformām pieņēma Augstākā Rada. Izmaiņas paredz, ka no 2020. gada, sākot ar 5. klasi, mācības skolās notiks tikai ukraiņu valodā. Par to savu satraukumu paudušas Krievija, Polija un citas Austrumeiropas valstis.

Šajā likumā noteikts, ka pāreja uz jauno valodas modeli notiks pēc trīs gadiem, taču mazākumtautības skolēniem tāpat būs iespēja savu dzimto valodu apgūt atsevišķos priekšmetos, bet ne tādā apmērā kā līdz šim. Likums paredz, ka mācību iestādēs vienu vai vairākus priekšmetus varēs pasniegt divās vai vairākās valodās – ukraiņu un kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.  

Ukrainas prezidents reformu nepieciešamību pamatoja ar virzību uz Eiropas Savienību. Arī pirms trīs nedēļām, kad Augstākā Rada galīgajā otrajā lasījumā pieņēma reformas izglītības sistēmā, tās tika pamatotas ar atšķirību mazināšanu un sistēmas ieviešanu, kas līdzinātos Eiropas valstu izglītības standartiem.

Tāpat Porošenko uzsvēra, ka valodas likums ir paredzēts, lai sekmētu valsts valodas izmantošanu, sasaistot labas valsts valodas zināšanas arī ar perspektīvākām darba karjeras iespējām.

Ne tikai pēc Ukrainas prezidenta valodas likuma izsludināšanas, bet jau pirms trīs nedēļām, kad Augstākā Rada apstiprināja likumprojektu, Krievija, Polija, Rumānija, Ungārija, Grieķija un Bulgārija pauda bažas par šī likuma normām un to, kā tās ietekmēs viņu tautiešus Ukrainā.

Rumānijas prezidents Klauss Johanniss paziņojis, ka jaunie noteikumi "krasi ierobežo" mazākumtautību skolēnu iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā. Viņš arī atcēlis oktobrī Kijevā plānoto vizīti.

Savukārt Krievija uzskata, ka valodas likums „uzspiež ar spēku vienas etniskās valodas režīmu daudznacionālā valstī”. Kremlis arī paziņojis, ka Ukrainas varasiestādes šādā veidā grib mazināt krievu valodas un etnisko krievu nozīmi.

Ukrainā dzīvo apmēram astoņi miljoni etnisko krievu, kas ir 17% no valsts iedzīvotāju kopskaita.

Tomēr Porošenko administrācijas paziņojumā norādīts, ka pārmetumiem nav pamata, jo Ukraina ievēro visas starptautiskās normas, kā arī valsts valodas likums atbilst Eiropas standartiem un ir arī paraugs tās kaimiņvalstīm.

Jauno valodas likumu kritizējušas arī Ukrainā dzīvojošās ungāru un poļu minoritātes. Aizkarpatu apgabala vadītāja Jaroslava Halas pārstāvis paudis viedokli, ka Ukrainas valdības īstenotās reformas, kas vērstas pret krievu valodu valsts austrumu reģionos, nelabvēlīgi atsaucas arī uz pārējām minoritātēm, šajā gadījumā valsts rietumos. Aizkarpatu apgabals robežojas ar Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Poliju, tajā  ir ievērojamas šo tautu pārstāvētās minoritāšu grupas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt