Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Krievija ir pārvietojusi tuvāk Krimas pussalai divas kompānijai „Černomorneftegaz” piederošas gāzes ieguves platformas. Abas šīs platformas pēc Krimas aneksijas palika Odesas gāzes atradņu vietā, taču Krimas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs uzdevis platformas pārcelt tuvāk pussalas teritorijai sarežģītās starptautiskās situācijas dēļ. Kā ziņo ukraiņu portāls „Ļevij Bereg”, abas platformas savulaik tika iegādātas visai aizdomīgā ceļā un joprojām pastāv aizdomas, ka ar šī darījuma palīdzību koruptīvās shēmās izdevies piesavināties gandrīz 200 miljonus dolāru. Tiek arī pieļauts, ka gāzes platformas ir pārvietotas, baidoties no Ukrainas gāzes kompānijas „Naftogaz Ukraini'' iespējamās prasības tiesā pret „Černomorneftegaz”.
Pēc šī incidenta Ukrainas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā apsūdz Krieviju par rupjiem ANO jūras lietu konvencijas noteikumu pārkāpumiem. Šo platformu pārvietošanu Ukrainas puse uzskata par kārtējo epizodi plaša mēroga ukraiņu īpašumu un dabas resursu laupīšanā, ko īsteno agresora valsts okupētās Krimas autonomās republikas teritorijā. Ukraina arī apgalvo, ka Krievija ar savu rīcību rupji pārkāpj Ukrainas suverēnās tiesības pārvaldīt savus iekšējos ūdeņus, teritoriālo jūru, ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu. Krievijas Federācijai pieprasīts nekavējoties spert nepieciešamos soļus, lai pārtrauktu šīs pretlikumīgās darbības. Šo prasību neizpildīšanas gadījumā Ukraina patur sev tiesības pieprasīt no Krievijas materiālo kompensāciju. Ukrainas karakuģi arī uzsākuši novērošanu pārvietoto platformu tuvumā.
Atbildot uz Ukrainas izvirzītajām apsūdzībām, Krimas gubernators Sergejs Meņailo norādījis, ka Kijevas apgalvojumiem nav pamata. Viņš pieļāvis, ka pastiprināta interese par „Černomorneftegaz” īpašumā esošajām urbšanas platformām esot izskaidrojama ar pašas Ukrainas slikto ekonomisko stāvokli un varas iestāžu ilgošanos pēc sensācijām.
Taču tā vien liekas, ka Ukrainas varas iestādes ar esošo situāciju samierināties negatavojas. Premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks trešdien paziņojis, ka no janvāra vidus Ukraina ieviesīs okupētās Krimas pussalas tirdzniecības blokādi:
''Tiek aizliegta darbaspēka, preču un pakalpojumu piegāde no uz laiku okupētās Krimas, kas ir Ukrainas teritorija, uz pārējo Ukrainas teritoriju un otrādi. Izņēmums ir pilsoņu personiskās mantas, sociāli nozīmīgi pārtikas produkti un humānā palīdzība. Kas attiecas uz elektroenerģijas piegādēm, tad šādu lēmumu var pieņemt tikai pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmuma. Šis aizliegums stāsies spēkā pēc 30 dienām.''
Kā paziņojis Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļjevs, teorētiski būtu iespējams pilnībā slēgt robežu ar anektēto Krimu, taču to darīt nedrīkstētu tur dzīvojošo Ukrainas pilsoņu dēļ. Džemiļjevs ierosinājis robežas slēgšanas vietā Ukrainas pilsoņiem atvieglot ceļošanas procedūras.
Tāpat Džemiļjevs paziņojis, ka pašlaik pilnībā atkrīt iespēja atkarot okupēto pussalu militārā ceļā. Pēc Džemiļjeva vārdiem, Krievija Krimā jau esot ievedusi arī kodolieročus un raķetes to pārvadāšanai. Tāpat esot zināms, ka jaunās Krimas varas iestādes esot pilnībā atjaunojušas kodolieroču glabātavu Jaltas tuvumā, kas tika slēgta pēc Budapeštas līguma noslēgšanas 1994. gadā, ar kuru Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem.
