Londonā pirmdien, 8. aprīlī, atsāksies sarunas starp Lielbritānijas valdību un opozīcijā esošās Leiboristu partijas vadību. Sarunu mērķis ir panākt kompromisu par Apvienotās Karalistes izstāšanās nosacījumiem un nākotnes attiecībām ar Eiropas Savienību, kas varētu iegūt vairākuma atbalstu Vestminsterā.
Britu premjere Terēza Meja svētdien, 7. aprīlī, publicēja video uzrunu, kurā viņa neformālā tonī, sēžot uz dīvāna, skaidro šo sarunu mērķi: “Ziniet, es bieži domāju, ka sabiedrība vēlas, lai politiķi aktīvāk strādātu kopā. Jā, daudzos jautājumos es pilnībā nepiekrītu Leiboristu partijai. Tomēr “Brexit” jautājumā mēs varam atrast kopsaucējus. Tādēļ mēs esam sākuši sarunas, lai panāktu labu vienošanos, kas tiek atbalstīta parlamentā. Tas prasīs piekāpšanos no abām pusēm. Bet es uzskatu, ka mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos.”
Eiropas Savienības valstu līderiem trešdien būs jāizšķiras, vai atbalstīt Mejas lūgumu pagarināt izstāšanās sarunas līdz 30. jūnijam. Faktiski izšķiršanās ir starp īso vai garo termiņu. Un pagaidām nav skaidrs, par kuru no šiem scenārijiem varētu izšķirties vairums premjeru un prezidentu.
Tomēr, kā sarunā Latvijas Radio sacīja Itālijas īpašais sūtnis “Brexit” jautājumos Marko Peronači, Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās jau 12. aprīlī nevienam nenāks par labu: “Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās nevienam nenāks par labu. Šāds scenārijs nav nedz Itālijas, nedz Lielbritānijas, nedz Eiropas interesēs. Pēc vairāk nekā divu gadu sarunām, mūsuprāt, šobrīd neviens negribēs to pieļaut. Eiropas interesēs ir nodrošināt, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka tirdzniecība ar šo valsti notiek raiti un bez aizķeršanās. Ja Eiropa būs vienota, mēs varēsim saglabāt labas attiecības ar Apvienoto Karalisti.”
Visskeptiskāk pret izstāšanās sarunu pagarināšanu līdz šim ir izturējies Francijas prezidents
Emanuels Makrons. Ir noprotams, ka viņš nevēlās nemitīgi atlikt britu aiziešanas datumu. Tādēļ Īrijas premjers Leo Varadkars radio intervijā ir nosūtījis savdabīgu sveicienu. Varadkars sacīja, ka jebkura valsts, kura trešdien bloķēs sarunu pagarināšanu, vēlāk var sastapties ar tikpat nepatīkamu veto no citām valstīm.
Lielbritānijas aiziešanu pirmdien Luksemburgā apspiež arī Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri.
KONTEKSTS:
2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments.
2019. gada 29. marts bija datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tuvojoties šim datumam un neesot skaidram rīcības plānam no Lielbritānijas puses, ES līderi martā jau piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus:
- Viens no termiņiem ir 22. maijs – šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
- Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai 12. aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta atbalstīja iniciatīvu uzdot premjerministrei Mejai lūgt atlikt valsts izstāšanos no ES. Lēmuma mērķis ir novērst bezvienošanās "Brexit". Izredzes novērst šādu notikumu attīstības scenāriju vairo arī Mejas un leiboristu līdera Korbina sarunas. Abas puses paudušas gatavību turpināt diskusijas un risināt problēmjautājumus. Tomēr "Brexit" atlikšana iespējama vienīgi tad, ja tam piekrīt Brisele un ES dalībvalstis.
