Viens no ietekmīgākajiem Lielbritānijā valdošās konservatīvo partijas politiķiem Boriss Džonsons, kura termiņš Londonas mēra amatā beidzās tikai pirms pāris nedēļām, ir nostājies pretējās ierakumu pusēs konservatīvo līderim un premjeram Deividam Kameronam. Džonsons aicina britus referendumā nākammēnes balsot par izstāšanos no Eiropas Savienības, un aizvadītajā nedēļā nogalē sacēla diskusiju vētru, paziņojot, ka Eiropas Savienība uzvedas kā savulaik nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers, mēģinot apvienot kontinentu zem vienotas vadības. Intervijā laikrakstam „Sunday Telegraph” viņš pauda, ka „Napoleons, Hitlers, dažādi cilvēki ir to izmēģinājuši, tas beidzies traģiski. [Un] Eiropas Savienība ir mēģinājums to izdarīt citādākām metodēm.”
Izstāšanās atbalstītāji vērtēja, ka Džonsonam ir sava daļa taisnība, bet tie, kas vēlas palikt, viņu kritizēja, paziņojot, ka izstāšanās kampaņa „zaudē savu morālo kompasu”.
Pats Džonsons šonedēļ neatkāpās no Eiropas Savienības un Hitlera salīdzinājuma. Viņš teica, ka kopiena ir „miermīlīga organizācija”, bet intervijā raidsabiedrībai BBC atkārtoja, ka tā ir „nedemokrātiska”: „Pēdējo 2000 gadu laikā cilvēki vairākkārt mēģinājuši apvienot Eiropu ar spēku. Eiropas Savienība ir ļoti citāds projekts, tomēr tas ir ļoti nedemokrātisks. Tādēļ mums referendumā vajadzētu balsot par izstāšanos.”
Otrdien, 17.maijā, savu vārdu teica Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, asi kritizējot Džonsonu, ka viņš ir pārkāpis robežu, viņa salīdzinājumu nosaucot par „absurdu” un paziņojot, ka vienīgā alternatīva Eiropas Savienībai ir „politiskais haoss”. „Britu pilsoņi paši pieņems lēmumu, un viņiem nevajag padomdevējus, it īpaši no Briseles. Bet, kad dzirdu, ka Eiropas Savienību salīdzina ar Ādolfa Hiltera plāniem, es nevaru klusēt.
Šādus absurdus argumentus vajadzētu pilnībā ignorēt, ja vien tos neizteiktu viens valdošās partijas ietekmīgākajiem politiķiem. Boriss Džonsons ir pārkāpis racionālu spriedumu robežu, demonstrējot politisko amnēziju.
Savā ziņā viņš ilustrēja daudzu eiropiešu redzējumu un emocijas, ne tikai britu. Tomēr tas nekādā veidā nevar būt attaisnojums šim bīstamajam prāta aptumsumam. Eiropas Savienību var par daudz ko vainot, bet tā joprojām ir efektīvākais mūris pret bīstamajiem un bieži traģiskajiem konfliktiem starp Eiropas nācijām,” sacīja Tusks.
Savukārt Eiropas Komisija salīdzināšanu ar Hitleru un Tuska pretreakciju kategoriski attiecās komentēt. Briseles nostāju pauda Eiropas Komisijas preses pārstāvis Margaritis Shins: „Lielbritānijas referenduma par Eiropu kontekstā mēs esam atturējušies no jebkādiem komentāriem par jebkādiem komentāriem neatkarīgi no tā, kādi tie ir. Un šodien mēs nemainīsim savu nostāju.”
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš Lielbritānijas iespējamu izstāšanos nodēvējis par „katastrofu”, pagājušajā nedēļā norādīja, ka pirms 23.jūnijā gaidāmā referenduma Lielbritāniju neapmeklēs. Junkers izteicās – „ja Eiropas Komisija aktīvi iesaistītos referenduma kampaņā, tam būtu pretējs efekts”.
Lielbritānijā cīņa starp izstāšanās un palikšanas nometnēm dažas nedēļas pirms balsojuma kļūst arvien skarbāka, un aptaujas liecina, ka atbalstītāju un pretinieku skaits ir teju vienāds.
