ES līderi tiksies bez Lielbritānijas, lai aizrunātu, kāda turpmāk veidosies Eiropas Savienība jau šaurākā lokā, un, kā nepieļaut vēl kādas dalībvalsts atšķelšanos arī turpmāk.
Eiropas Savienības līderu sanāksmi, kas piektdien sāksies Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, var dēvēt par teju kopīgu sirds izkratīšanu, kad ģimenē radusies plaisa, un tagad jāizvērtē kļūdas, jāsaliek viss pa plauktiem un jāsaprot, kā dzīvot tālāk.
Sanāksme būs neformāla, un tas nozīmē, ka nebūs nekādu lēmumu ar likuma spēku. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēdējās nedēļas ir aktīvi viesojies Eiropas Savienības dalībvalstīs, uzklausot līderus un viņu domas un bažas par būtiskāko, un tagad šis redzējums nogulstas uz papīra, kas jau nokļuvis arī mediju slejās un iezīmē galvenos punktus.
Tusks uzsver, ka Eiropas Savienības valstu vadītājiem ir jāparāda lielāka vienotība un jāatgūst politiskā kontrole, ņemot vērā, cik lielas bažas valda sabiedrībā par migrāciju, globalizāciju un terorismu.
Viņš arī norāda, ka liela problēma ir tā, ka valstīm ir tendence apsolīt, vienoties un pēc tam vilcināties ar nolemtā pildīšanu.
Arī pilnīga atklātība un sadarbība starp dalībvalstīm un institūcijām Briselē ir lietas, kas pēc Tuska ieskatiem Eiropas Savienībā nenotiek kā gribētos, un ļoti spilgti tas izpaudies tieši imigrācijas krīzes laikā, kad asi sazēla konflikts starp Eiropas Komisiju, kas uzstāja uz obligātu bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas, un dalībvalstīm, no kurām daudzas tam pretojās.
Donalds Tusks aicinās līderus domāt par to, lai novērstu to migrantu ienākšanu valstīs, kam patvērums nepienākas, un pie viena neatkārtot to haosu, ko Eiropas Savienība piedzīvoja aizvadītajā gadā. Viens no pirmajiem darbiem būšot stiprināt Bulgārijas robežu ar Turciju, un būt drošiem, ka jaunizveidotajai Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūrai ir visas iespējas, līdz 2016. gada nogalei īstenot ātrās operācijas, ja vien tas nepieciešams, respektīvi, doties palīgā ar resursiem tām valstīm, kuras pēkšņi piemeklējis liels imigrantu pieplūdums.
Lai gan tieši Lielbritānijas referendums par turpmākajā attiecībām ar Eiropas Savienību un galu galā balsojums par izstāšanos no tās, ir galvenais iemesls, kas licis dalībvalstīm sanākt kopā, sarunās pats par sevi nebūšot dominējošais temats, vēsta diplomātiski avoti.
Politiķi tam pieskarsies, bet drīzāk skatīsies arī uz daudziem citiem patlaban Eiropas Savienības nākotnei svarīgiem jautājumiem un to, kā izvairīties no līdzīgas šķelšanās.
Bet vēl līdz sanāksmei piektdien Bratislavā ar savu redzējumu par to, kā šobrīd attīstās Eiropas Savienībā, trešdien Eiropas Parlamentā Strasbūrā klajā nāks Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.
Eksperti norāda, ka šī būs lieliska iespēja Junkeram pirmajam nākt klajā ar Eiropas attīstības idejām un savā ziņā likt Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem nedēļas nogalē par tām runāt.
Ar šādu uzrunu Eiropas Komisijas līderis klajā nāk ik gadu, sākot jaunu rudens cēlienu, un tajā atskatās uz padarīto un atklāj turpmākos Eiropas Savienības galvenos darbības virzienus. Šoreiz Junkera runu gaida īpaši, ņemot vērā vēsturiski sarežģīto situāciju, kādā Eiropas Savienība patlaban ir līdz ar Lielbritānijas izstāšanos.
