2008.gadā Eiropas Parlaments noformulēja cilvēktiesību kritērijus kā priekšnoteikumus ES attiecībām ar Turkmenistānu. Taču kopš tā laika ES ne reizi vien ir pievērusi acis uz ziņojumiem par dažādiem nežēlīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, mēģinot iegūt Turkmenistānas atbalstu vairākos ar drošību un enerģijas resursiem saistītos jautājumos.
Šāda attieksme Turkmenistānai ir gana labvēlīga, jo ES ārlietu ministri ir apstiprinājuši pagaidu tirdzniecības līgumu ar Turkmenistānu.
Pagājušā gada jūlijā ES īpašā pārstāve Centrālāzijā Patrīcija Flora paziņoja, ka viņa neatbalsta konkrētu cilvēktiesību prasību izstrādāšanu. Tāpēc daudzi eksperti pieļauj, ka, pateicoties Turkmenistānas enerģijas resursiem, partnerības un sadarbības līguma ar Turkmenistānu ir nenovēršams.
Šīs nedēļas sākumā vizītē Turkmenistānā viesojās arī Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš, kuru pavadīja plaša uzņēmēju delegācija un vairāki ministri. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka arī šīs vizītes laikā tika runāts par Eiropas valstis satraucošajiem jautājumiem. Viņš noraida aicinājumus nesadarboties ar autoritāriem režīmiem, tā vietā dodot priekšroku iekļaujošai politikai.
Eiropas Savienības attīstības sadarbības instrumenta ietvaros Turkmenistānai līdz šim tiek piešķirti līdzekļi ekonomisko, tirgus un regulatoru reformu īstenošanā, izglītības un kapacitātes celšanā, labas pārvaldības un likuma varas vairošanā, pilsoniskās sabiedrības veicināšanai, kā arī lauksaimniecības un lauku attīstībai. Taujāts, vai ES ekonomiskās intereses attiecībās ar Centrālāzijas valstīm neņem virsroku pār Eiropas deklarētajām demokrātiskajām vērtībām, Rinkēvičs norādīja, ka tiek meklēts līdzsvars.
Jau šomēnes notiks kārtējā ES cilvēktiesību dialoga ar Turkmenistānu kārta. Kā norāda cilvēktiesību aktīvisti, ES būtu jāizmanto šī iespēja, lai kārtējo reizi aicinātu Turkmenistānu ievērot savs starptautiskās saistības. Īpašu uzsvaru būtu jāliek uz Turkmēņu valdības pienākumu respektēt reliģisko, preses un pulcēšanās brīvību, kā arī tiesības iedzīvotājiem brīvi paust savu viedokli.
Tāpat tiek norādīts, ka Turkmenistānai pēc iespējas ātrāk būtu jāatbrīvo gan politiskie disidenti, gan jāizbeidz vairāku žurnālistu vajāšana.
