Starp ilgi gaidītajām politiskajām reformām, kuras pirmdien prezentēja Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans, ir priekšlikums atcelt aizliegumu sievietēm, kas strādā valsts institūcijās, nēsāt musulmaņu tradicionālās galvassegas. Tas ir bijis viens no vispretrunīgāk vērtētajiem likumiem Turcijā, par kuru no vienas puses iestājās daudzi sekulārās konstitūcijas atbalstītāji, bet kuram iebilda daudzi islāmticīgie. Tajā pašā laikā paredzēts, ka aizliegums nēsāt galvassegas saglabāsies tiesnesēm, prokurorēm, policistēm un bruņoto spēku amatpersonām.
Bet daļa no piedāvātajām reformām tieši skar kurdu minoritāti, kas sastāda aptuveni piekto daļu no 75 miljoniem Turcijas iedzīvotāju. Premjers paziņoja, ka tiks samazināta 10% atbalsta barjera, kas nepieciešama iekļūšanai parlamentā. Slieksni varētu samazināt līdz 5% vai pat atcelt vispār. Barjera iepriekš ir liegusi parlamentā iekļūt vadošajai kurdu partijai „Miers un Demokrātija”. Kaut gan tā saņem daudz balsu kurdu apdzīvotājus Turcijas dienvidaustrumos, citviet valstī tai bijis grūti iegūt pietiekamu atbalstu, lai pārvarētu slieksni. Tāpat paredzēts, ka politiskajām partijām būs jāiegūst tikai 3% atbalsta, nevis kā līdz šim 7%, lai tās būtu tiesīgas iegūt valsts finansiālu atbalstu.
Erdogans izziņoja arī reformas, kas tieši attiecas uz kurdu kultūras saglabāšanu. Piemēram, privātskolām būs iespēja piedāvāt izglītību minoritāšu, tostarp kurdu valodā, kas ilgstoši Turcijā bijusi aizliegta. Valsts skolās vienīgā mācību valoda gan joprojām saglabājas turku. Arī pilsētām būšot ļauts atjaunot kurdu nosaukumus un tiks atcelts aizliegums izmantot kurdu alfabēta burtus. Tiks izveidota arī komisija pret diskrimināciju, kuras uzdevums būs cīnīties pret naida noziegumiem.
Turcijas premjera piedāvātās reformas tiek uzskatītas par nozīmīgu daļu no centieniem izbeigt trīs desmitgades ilgušo konfliktu starp valdību un kurdu nemierniekiem, kas prasījis vairāk nekā 40 tūkstošus dzīvību.
Pavasarī, pēc mēnešiem ilgām sarunām aizliegtā kurdu separātistu grupējuma „Kurdistānas Strādnieku partija” ieslodzītais līderis Abdullahs Edžalans izsludināja pamieru. Atbilstoši vienošanās nosacījumiem grupējums piekrita izvest no Turcijas savu kaujiniekus apmaiņā pieprasot plašāku tiesību garantēšanu kurdu minoritātei. Tomēr septembra sākumā „Kurdistānas strādnieku partija” paziņoja, ka aptur kaujinieku izvešanu, jo Turcijas valdība nav veikusi solītās reformas.
