Turcijas Aizsardzības ministra informēja, ka Gaisa spēku iznīcinātāji ir veikuši uzlidojumus 20 objektiem Irākas ziemeļos esošajā Kurdistānas reģionā. Ministrija apgalvo, ka aviācijas triecienos ir likvidēts liels skaits PKK kaujinieku, kā arī ir iznīcinātas viņu izmantotās pazemes ejas, slēptuves un ieroču noliktavas.
Turcijas valdība arī norādīja, ka militārā operācija Irākas teritorijā notika, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu, kurā ir minētas dalībvalstu tiesības uz pašaizsardzību.
Uzlidojumi notika vairākas stundas pēc tam, kad spridzinātājs pašnāvnieks svētdien no rīta sarīkoja uzbrukumu pie Turcijas Iekšlietu ministrijas ēkas galvaspilsētā Ankarā, ievainojot divus policistus. Vēl vienu uzbrucēju nošāva, pirms viņš paspēja detonēt spridzekli.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās PKK, kas kopš 1984. gada veic uzbrukumus Turcijas teritorijā un ko par teroristisku organizāciju ir atzinušas ASV un Eiropas Savienība.
Drošības eksperts Omers Ezkizildžiks ir pārliecināts, ka terora akts bija rūpīgi plānots un tā galvenais mērķis bija tieši Iekšlietu ministrija.
"Viņi varēja uzbrukt Turcijas parlamentam, bet nē – viņi izvēlējās Iekšlietu ministriju. Un uzbrukums notika svētdienā. Darba dienās tajā rajonā apgrozās diezgan daudz cilvēku, bet svētdienās tur ir maz cilvēku. Tas nozīmē, ka uzbrucēju mērķis nebija nogalināt pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju, bet uzbrukt tieši Iekšlietu ministrijai. Visticamāk, ka tā bija "Kurdistānas Strādnieku partijas" atbilde uz Iekšlietu ministrijas nesenajām drošības operācijām, kuru laikā policija arestēja vairākus ar "Kurdistānas Strādnieku partiju" saistītus tā dēvētos žurnālistus, aktīvistus un pat narkodīlerus un ieroču tirgotājus. Šajās operācijās tika iznīcināts arī nozīmīgs "Kurdistānas Strādnieku partijas" kaujinieku tīkls," Ezkizildžiks sacīja intervijā telekanālam "I24NEWS".
Svētdienas terora akts notika dažas stundas pirms Turcijas parlamenta rudens sesijas atklāšanas. Šīs sesijas laikā likumdevējiem būs jālemj, vai apstiprināt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO.
Līdz šim Turcija ir bremzējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē, jo Ankara apsūdzēja Zviedriju patvēruma sniegšanā personām, kuras Turcijā ir apsūdzētas terorismā. Pagājušajā piektdienā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pie Turcijas vēstniecības notika protesta akcija, kuras dalībnieki aizdedzināja lelli, kas atgādināja Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Ankara notikušo asi nosodīja un paziņoja, ka šīs provokācijas īstenotāji ir PKK atbalstītāji, kuru mērķis ir nepieļaut Zviedrijas pievienošanos NATO.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Aprīļa sākumā Somija kļuva par NATO alianses 31. dalībvalsti.
Savukārt Zviedrijas uzņemšanu aizvien kavējusi Turcija un Ungārija, kas iebilst pret valsts īstenoto politiku.
Ungārijas valdībai nepatīk Zviedrijas kritika pret premjera Viktora Orbāna īstenoto politiku, savukārt Turcija apgalvoja, ka Zviedrija pārāk iecietīgi izturas pret kurdiem, ko Turcija uzskata par teroristiskas organizācijas pārstāvjiem.
Latvijas valdība ir atbalstījusi abu valstu pievienošanos aliansei.
