„Mēs esam sasnieguši punktu, kur jāapklusina ieroči un jāļauj runāt idejām un politikai. Mūsu cīņā sākas jauns posms.” Tā ir teikts kurdu separātistu grupējuma „Kurdistānas Strādnieku partija” ieslodzījumā esošā līdera Abdullas Edžalana ceturtdien izplatītajā vēstulē, ar kuru viņš izsludina pamieru trīs desmitgades ilgušajam bruņotajam konfliktam. Vēstuli turku un kurdu valodā nolasīja divi Turcijas parlamenta deputāti no kurdus atbalstošās „Miera un Demokrātijas partijas”.
Vicinot sarkanbaltzaļos kurdu karogus ar saules simbolu centrā, vēsti uzklausīja simtiem tūkstoši cilvēku, kas bija sapulcējušies laukumā Dijarbakirā - lielākajā pilsētā galvenokārt kurdu apdzīvotajos Turcijas dienvidaustrumos - lai atzīmētu kurdu tradicionālas Jaunā Gada jeb Novrūzas svinības.
Slepenas sarunas starp Turcijas valdību un mūža ieslodzījumā esošo kurdu separātistu līderi noslēgušās ar Edžalana aicinājumu saviem atbalstītājiem nolikt ieročus un sākt jauna veida cīņu par savām tiesībām - ar vārdiem. Vēstulē teikts, ka separātistu „bruņotajiem elementiem ir jāatstāj Turcija”. Tagad jāgaida, vai kaujinieki sekos līdera aicinājumam, kurš, neskatoties uz atrašanos apcietinājumā jau 14 gadus, joprojām saglabājis ietekmi. Pamieri bijuši izsludināti jau iepriekš un vēlāk pārkāpti, bet šoreiz ir lielas cerības, ka varētu būt citādi. Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans šodien norādīja, ka armija pārtrauks militārās operācijas pret kurdu nemierniekiem, ja viņi pārtrauks cīņu.
Kurdu etniskā grupa, kurai ir pašai sava valoda un paražas, apdzīvot pierobežu teritorijas Turcijā, Irākā, Irānā un Sīrijā. Tiek lēsts, ka kopējais kurdu skaits ir aptuveni 35 miljoni, un Turcijā viņi ir nozīmīga etniskā minoritāte, sastādot aptuveni piekto daļu iedzīvotāju skaita. Marksisma ideoloģijā balstītā „Kurdistānas Strādnieku partija” bruņotu cīņu sāka 1984. gadā Edžalana vadībā, reaģējot uz valsts centieniem apspiest kurdu kultūru. Vispirms kustības mērķis bija izveidot neatkarīgu valsti, bet 90. gados Edžalans mīkstināja prasības, pieprasot, lai kurdiem piešķir vairāk autonomijas. Bruņotais konflikts prasījis 45 tūkstošu cilvēku dzīvību, gan kaujiniekiem rīkojot teroraktus, gan armijai veicot militārās operācijas.
Ja miers tiešām iestāsies, gaidāms, ka valdība sniegs plašākas tiesības Turcijas kurdu minoritātei. Tā arī varētu atbrīvot tūkstošiem cilvēku, kas apcietināti par sakariem ar „Kurdistānas Strādnieku partiju”. Tāpat, Ankara nav noliegusi spekulācijas, ka Edžalanam varētu tikt mainīts apcietinājuma veids uz mājas arestu. Kā labas gribas žestu pēc Edžalana pavēles nemiernieki pagājušajā nedēļā atbrīvoja astoņus turku ķīlniekus, kas kaujinieku gūstā bija atradušies aptuveni divus gadus.
