Vēstnieks atsaukts uz konsultācijām, ziņo “Reuters”.
Savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogan paziņoja, ka Vācijas pieņemtā rezolūcija nopietni ietekmēs abu valstu attiecības.
1915.gada sākumā toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt. Turcijas puse uzstāj, ka armēņu upuru skaits ir bijis aptuveni trīs reizes mazāks. Turklāt kā vienu no argumentiem Turcija min faktu, ka arī pats jēdziens genocīds starptautiskajos likumos tika ieviests vien 1948.gadā pēc holokausta Otrā pasaules kara laikā. Turcija arī uzskata, ka termina genocīds lietošana uzbur ainu, kas līdzinās holokaustam vai citām masveida slepkavībām.
Līdz šim armēņu genocīdu bija atzinušas aptuveni 20 valstis, taču Vācijas starp tām nebija. Ceturtdien Vācijas parlamentā Bundestāgā notika balsojums par kristīgo demokrātu, sociāldemokrātu un zaļo partiju vairāk nekā pus gadu gatavoto rezolūciju, kurā armēņu masveida iznīcināšana tiktu atzīta par genocīdu. Par šīs rezolūcijas pieņemšanu nobalsojis absolūts vairākums deputātu, tikai vienam balsojot pret un vienam atturoties.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu frakcijas līderis Bundestāgā Folkers Kauders raidorganizācijai ARD atzinis, ka Vācijas mērķis nav tiesāt Turciju, taču samierināšanās ir iespējama tikai tad, ja visi fakti tiek likti galdā.
Šīsdienas parlamenta debašu laikā viens no Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājiem, turku izcelsmes deputāts Čems Ezdemirs norādījis, ka Vācija pat ir bijusi iesaistīta pirms vairāk nekā 100 gadiem pastrādātajos noziegumos, jo ir piegādājusi Otomaņu impērijai ieročus un sūtījusi arī savus militāros konsultantus.
Ezdemirs arī uzsvēris, ka pašreizējām turku paaudzēm nebūtu jāatbild par noziegumiem, kas pastrādāti pirms tik ilga laika, taču tie ir jāatceras, līdzīgi kā Vācija atbildīgi atceras holokaustu. Deputāts arī izteicies, ka ir pienācis laiks turku un armēņu kopienām beidzot panākt izlīgumu.
Taču vēl pirms gaidāmā balsojuma asu kritiku Vācijā izstrādātajai rezolūcijai veltīja Turcijas vadošās amatpersonas, kas bija brīdinājušas par gaidāmo attiecību pasliktināšanos abu valstu starpā.
Tūlīt pēc balsojuma Turcijas valdības pārstāvis Numans Kurtulmušs Vācijas parlamenta balsojumu nosaucis par vēsturisku kļūdu, savukārt Turcijas vēstnieks Vācijā izsaukts uz Ankaru uz konsultācijām.
Tāpat uz Turcijas Ārlietu ministriju paskaidrojumu sniegšanai izsaukts Vācijas vēstnieks Ankarā.
Iespējamā Berlīnes un Ankaras attiecību pasliktināšanās nākotnē tiek piedzīvota laikā, kad gan Vācijai, gan visai Eiropas Savienībai ir nepieciešams Turcijas atbalsts samilzušās migrācijas krīzes risināšanai.
Tikmēr Vācijas turku islāma reliģisko institūciju savienības vadītājs Murats Kaimans intervijā “Deutsche Welle” paudis viedokli, ka pieņemtā rezolūcija ietekmēs ne tikai attiecības starp Berlīni un Ankaru, bet arī atstās iespaidu uz vāciešu attiecībām ar Vācijā dzīvojošajiem turkiem.
Gandarījumu par Vācijas parlamenta balsojumu gan pauduši Vācijā dzīvojošie armēņi un Armēnijas amatpersonas, paziņojot, ka runa ir par vēsturisko taisnīgumu un visas starptautiskās sabiedrības pienākumu genocīda upuru priekšā.
Šī nav pirmā lieta, kas pēdējos mēnešos sašūpojusi Vācijas un Turcijas attiecības. Pavasarī uzmanības centrā nonāca komiķis Jans Bēmermans, kurš bija izveidojis satīrisku dzejoli par Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Hamburgas tiesa pēcāk atzina, ka dzejolis bija satīrisks, taču aizliedza viņam to atkārtot norādot, ka dzejolis satur seksuāla rakstura atsauces, kas nav pieņemamas.
