Sadaļas Sadaļas

Trīs vīzijas par Eiropas Savienības nākotni - optimistiskas, taču atšķirīgas

Divu nedēļu laikā trīs Eiropas līderi izklāstījuši trīs un atšķirīgus redzējumus par Eiropas Savienības nākotni. Vispirms Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, tad britu premjere Terēza Meja un otrdien – Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Strasbūra, Florence, Parīze – tāda ir runu ģeogrāfija. Runātāju precizitāte: tikai divas runas – Junkera un Mejas - sākās precīzi noteiktajā laikā. Francijas prezidents ieradās ar pusstundas nokavēšanos.

Noskaņojums – visām optimistisks par Eiropas nākotni, bet katrs izdarīja atšķirīgus secinājumus – tieši kā dzīvot labāk. 

“Mums bija tikai divas izvēles: vai nu sanākt kopā ap pozitīvu Eiropas darba kārtību, vai ierauties katram savā stūrī,” norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Viņš ir par darīšanu kopā, pie tam -  “visiem visu darīt kopā” - nekāda daudzu ātrumu Eiropa. Viens apvienotais EK un Eiropadomes prezidents, finanšu ministrs, kopīga budžeta līnija, visas valstis ievieš eiro un iestājas Šengenā. Visi šie Junkera priekšlikumi – lai cik radikāli tie neizklausītos -, ir jau ir atrunāti Lisabonas līgumā, tātad visas dalībvalstis tiem jau savulaik piekritušas, līdz ar to nekas līgumos nav jāmaina, tikai jāiedarbina “gulošās” sadaļas. 

“Mums ir jāpabeidz mūsu “Eiropas māja” kamēr vēl spīd saule. Jo tad, kad pie debesīm parādīsies mākoņi – un tie vienu dienu parādīsies –, tad būs par vēlu,” teica Junkers.

Britu premjerministre Terēza Meja savai runai izvēlējās Itālijas renesanses pilsētu Florenci, lai arī līdz galam nevienam tā īsti nesaprata, kāpēc tieši Florence.

Mejas vīzija –  modernajā un globalizētājā pasaulē britiem veiksies labāk pašiem uz savu roku, nevis turoties kopā ar eiropiešiem.

“Lielbritānija nekad nav pilnībā jutusies Eiropas Savienībā kā mājās. Varbūt mūsu vēstures un ģeogrāfijas dēļ ES mums nekad nav likusies kā neatņemama mūsu nacionālā stāsta daļu, kā tas ir noticis citviet Eiropā. Bet ES panākumi ir mūsu nacionālajās interesēs un visas pasaules interesēs,” pauda Meja.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzrunājot franču un ārzemju studentus slavenajā Sorbonnas universitātē, uzsvēra, kā šie panākumi sasniedzami.

Makrons savā uzrunā bija daudz ambiciozāks nekā Junkers pirms divām nedēļām – federālāka Eiropa un integrētāka eirozona, jo pašreiz Eiropa esot pārāk lēna un vāja, tai vajag piedod ātrumu un intensitāti.

“Tā vietā, lai visu mūsu enerģiju koncentrētu uz mūsu iekšējām atšķirībām, kā mēs to jau ilgu laiku darām, tā vietā, lai mēs cīnītos debatēs “Eiropas pilsoņu karā” - vai tas būtu saistīts ar budžetu, finansēm, politiku – mums ir jāsaprot, kā izveidot spēcīgu Eiropu pasaulē un kā veidot tādu kopīgu suverenitāti, kas mums ir nepieciešama, lai mēs būtu veiksmīgi,” teica Makrons.

Viņš grib, lai pēc 2020.gada  Eiropai būtu savs militārais spēks, vienots aizsardzības un eirozonas budžets, arī ieviest vienotu ES nodokli uz finanšu transakcijām.

Visas šīs trīs runas tapušas zinot, ko teiks abi pārējie. Tās viena otru papildina. Junkers vienīgais aicina visas ES dalībvalstis turēties kopā itin visā. Makrons atzīst – ja kāda valsts negribēs iet uz dziļāku sadarbību, tas nekavēs pārējās to tomēr darīt. Bet Meja demonstrē – kas var notikt tādā gadījumā, ja izvēlies kļūt par negribīgu partneri, kas Eiropā tā arī nekad nesajūtas kā mājās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt