Tuvojas tas brīdis, kad ASV lielākās partijas rīkos savus nacionālos konventus un izvēlēsies partiju līderus novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Demokrātu rindās sīvu pretestību vadošajai kandidātei Hilarijai Klintonei joprojām turpina izrādīt senators Bērnijs Sanderss, kurš tikko uzvarējis priekšvēlēšanās Oregonas štatā un pavisam nedaudz piekāpies Klintonei Kentuki štatā.
Tikmēr Republikāņu partijas priekšvēlēšanu cīņā palicis vairs tikai viens kandidāts – Donalds Tramps, kurš, visticamāk, arī iegūs partijas nomināciju. Atbrīvojies no partijas biedru konkurences, Tramps arvien biežāk sniedz intervijas, skaidrojot savas iekšpolitikas un ārpolitikas nostādnes, par kurām iepriekš ne reizi vien ir ticis kritizēts.
Viena no daudzajām Trampa pretrunīgi vērtētajām replikām bija viņa tvīts par televīzijas kanāla “Fox News” žurnālisti, kuru pēc intervijas viņš nosauca par neizglītotu skuķi. Daudzi to vērtēja kā šovinistisku izteicienu, kas samazina viņa cerības cīņā par prezidenta amatu. It īpaši gadījumā, ja esošās prognozes piepildīsies un izšķirīgā cīņa notiks starp Trampu un Hilariju Klintoni, kura var kļūt par pirmo prezidenti - sievieti.
Tagad Donalds Tramps vēlreiz atgriezies uz sarunu ar to pašu žurnālisti un uzsvēris, ka viņa retorika, iespējams, brīžiem bijusi diezgan asa, tomēr tieši tas bijis tas, kas ASV politikā trūcis.
“Protams, es atsevišķas lietas varēju darīt citādāk. Es varēju izmantot citu valodu, taču kopumā es varu būt ļoti laimīgs par iznākumu,” atzina Tramps.
“Manuprāt, ja es nebūtu rīkojies tā, kā es rīkojos, es nedomāju, ka man būtu veicies. Ja es būtu maigāks, vai, piemēram, prezidentālāks, ja es nebūtu atbildējis uz uzbrukumiem tā, kā es to darīju, es noteikti nebūtu vadošajās pozīcijās. Ja es tagad nenoiešu visu ceļu līdz galam un neuzvarēšu, es to uzskatīšu par totālu un pilnīgu laika, enerģijas un naudas izšķiešanu,” viņš paziņoja.
Tramps arī ticis kritizēts par izteikumiem par meksikāņiem, kurus viņš nosaucis par slinkiem un viltīgiem, apgalvojot, ka Meksika cenšoties pāri robežai uz ASV nogādāt savus noziedzniekus. Kritiku izpelnījās arī paziņojumi musulmaņiem, kuru iebraukšanu ASV viņš vēloties apturēt.
Šie komentāri izraisījuši daudzu politiķu nosodījumu, tostarp arī izvērstu komentāru no esošā prezidenta Braka Obamas. Viņš, uzrunājot šāgada absolventus, Trampa retoriku nosaucis par anti-intelektuālu un ASV pamatvērtības apdraudošu: “2016.gada absolventi, ļaujiet man to teikt tik skaidri, cik vien tas iespējams – gan politikā, gan dzīvē kopumā nezināšana nav tikums. Nesaprast to, par ko tu runā, tas nemaz nav stilīgi.”
Tradicionāli par vienu no vājākajām Donalda Trampa pozīcijām tiek uzskatīta ārpolitika. Pirms vairākiem mēnešiem daudzu politiķu sašutumu izraisīja Trampa glaimojošie izteikumi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Intervijā aģentūrai “Reuters” Tramps uzsver, ka viņš tiešām raksturoja Putinu kā spēcīgu līderi, taču šajos vārdos neesot jāmeklē ne pozitīvs, ne negatīvs zemteksts.
Pārrunās ar Krievijas prezidentu Tramps esot gatavs ieturēt lietišķu pieeju, taču fakts vien, ka Vladimirs Putins arī ir teicis jaukas lietas par Trampu, nepalīdzēšot viņam šajās sarunās. Republikāņu partijas kandidāts arī uzsvēris, ka viņš neatbalsta Krievijas īstenoto politiku Ukrainas austrumos.
Ne mazāk lielas diskusijas jau izraisījuši Donalda Tramnpa apgalvojumi, ka ievēlēšanas gadījumā viņš būtu gatavs runāt arī ar Ziemeļkorejas prezidentu Kimu Čenunu par Phenjanas kodolprogrammas izbeigšanu. Tramps gan piebildis, ka šādās sarunās liela loma būtu jāspēlē arī Ķīnai.
“Man nebūtu nekādu problēmu ar viņu sarunāties. Vienlaicīgi es izdarītu milzīgu spiedienu uz Ķīnu, jo ekonomiskā ziņā mums ir milzīga vara pār Ķīnu. Cilvēki to nesaprot. Ķīna no mūsu valsts saņem miljardiem dolāru. Ķīna šo problēmu varētu atrisināt ar vienu tikšanos vai vienu telefona zvanu,” sprieda Tramps.
Rietumu analītiķi norāda, ka solījumi tikties ar Ziemeļkorejas līderi ir krasā pretrunā ar pašreizējā prezidenta Baraka Obamas un viņa administrācijas nostāju, atsakoties tikties ar Ziemeļkorejas amatpersonām, no sākuma pieprasot pilnīgu kodolatbruņošanos.
Sarunā ar “Reuters” Tramps arī uzsvēris, ka ievēlēšanas gadījumā viņš centīšoties panākt Parīzes klimata vienošanās pārskatīšanu, jo šis līgums pret ASV attiecoties netaisnīgi, sniedzot priekšrocības, piemēram, Ķīnai. Donalds Tramps arī solījis divu nedēļu laikā nākt klajā ar detalizētu politisko platformu, kas paredz gandrīz visu pēc 2000. gadu nogales ieviesto finansiālo reformu atcelšanu.
