ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija īpaši ne ar ko neatšķirsies no citu prezidentu inaugurācijas – arī šoreiz Donalds Tramps, stājoties prezidenta amatā, nodos svinīgo zvērestu Kapitolija priekšā, kam sekos svinīga parāde. Šoreiz gan tā būs īsāka nekā citus gadus.
Ar nepacietību tiek gaidīta arī Donalda Trampa inaugurācijas uzruna, kura būšot aptuveni 20 minūtes gara. Kā jau paziņojis pats Tramps, to rakstījis esot viņš pats. Galvenais uzsvars tajā tikšot likts uz veidiem, kā apvienot valsti un atjaunot tās lepnumu, kā arī nodrošināt amerikāņiem darbavietu atgūšanu.
Kā paziņojuši Trampa komandas pārstāvji – jaunievēlētais prezidents vēloties būt tuvāks tautai.
Pretēji protestētāju viedokļi ASV
Šajās dienās Vašingtonā uz svinīgajiem pasākumiem pulcējušies aptuveni 800 līdz 900 tūkstoši cilvēku, kas gan ir ievērojami mazāk, nekā Barakam Obamam stājoties amatā. Toreiz pilsētā ieradās gandrīz divi miljoni cilvēku.
Taču šogad daudzi ierodas ASV galvaspilsētā, ne tikai lai svinētu Trampa ievēlēšanu, bet arī lai pret to protestētu.
Trampa oponentus ir saniknojuši viņa kampaņas laikā izteiktie aizvainojošie paziņojumi pret sievietēm, migrantiem un dažādu reliģiju pārstāvjiem, kā arī solījumi atcelt Obamas laikā apstiprinātos likumus, tostarp veselības aprūpes sistēmu “Obamacare”.
No otras puses, republikāņu atbalstītāji pauž apbrīnu par Donalda Trampa pieredzi uzņēmējdarbībā, paužot cerību, ka jaunais prezidents kā autsaiders pieies politikai ar svaigu skatījumu.
Prezidenta inaugurācijas dienā tradicionāli tiek uzsvērta nacionālā vienotība, kas ir pāri atsevišķu partiju politikai. Taču šoreiz daudzi Demokrātu partijas atbalstītāji izmanto inaugurācijas dienu, lai uzsāktu, viņuprāt, ilgstošas protesta akcijas pret jauno valsts vadītāju.
Lai arī protesti un atbalsta demonstrācijas inaugurācijas dienā nav nekas ārkārtējs,
šogad vien Vašingtonā izsniegtas 30 atļaujas Trampa pretinieku un atbalstītāju mītiņu rīkošanai.
Policijai Vašingtonā dažu protestētāju nomierināšanai nācās izmantot piparu gāzes baloniņus. Trampa pretinieki izsvilpa un aizskāra viņa atbalstītāju balles dalībniekus.
Tikmēr Trampa dzimtajā Ņujorkā daudzas slavenība nekavējās izrādīt savu nepatiku pret jauno Baltā nama saimnieku. “Mēs visi aicinām jauno administrāciju atteikties no šķeļošiem, rasistiskiem un sievietēm naidīgiem plāniem. Un vadīt mūs ar inteliģenci un iejūtību,” pauda aktieris Roberts de Niro.
“Trampam vienmēr patika teikt, ka viņš veido kustību. Tagad pienācis laiks mums veidot savu kustību, un tas sākas šovakar," paziņoja Ņujorkas mērs Bils de Blasio.
Vašingtona vien dažas stundas pirms jaunievēlētā ASV prezidenta Donalds Trampa inaugurācijas ceremonijas. pic.twitter.com/3wuOtaJbN5
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) January 20, 2017
Plašākā no demonstrācijām būs Sieviešu maršs, kas notiks sestdien Vašingtonā un kurā piedalīsies aptuveni 200 tūkstoši dalībnieku. Sieviešu maršs aicinās uz dzimumu līdztiesību, pieejamu veselības aprūpi, vērsīsies pret rasu diskrimināciju un abortu aizliegšanu. Tie ir jautājumi, kuru Trampa kļūšana par prezidentu var apdraudēt.
Arī atsakās doties uz inaugurācijas ceremoniju
Tikmēr vismaz 65 no demokrātu likumdevējiem, kuri protestē pret Trampa apstiprināšanu amatā, uz inaugurācijas ceremoniju nedosies. Viens no demokrātiem, Virdžīnijas štata delegāts pārstāvju palātā Džeralds Konelijs, paziņojis, ka nevar piedalīties svinīgajos pasākumos, jo viņam nav pieņemams tas degradācijas līmenis, ko Tramps ir nodarījis ASV prezidenta postenim vēl pirms stāšanās amatā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tikai aptuveni 10-13% no demokrātiem atzinīgi novērtējuši Trampa pārejas komandas darbu. Šis ir vēsturiski zemākais līmenis, ja salīdzina, piemēram, ar Obamas administrācijas pozitīvo novērtējumu republikāņiem, kas bija gandrīz 50%.
Paralēli ar Trampa zvēresta nodošanu pie Martina Lutera Kinga memoriāla notiks humānisma gājiens, lai nosūtītu jaunajai valsts vadībai ziņu: mēs jūs un jūsu darbības vērojam un vēlamies panākt pārmaiņas. Džordža Vašingtona universitātes studentu pilsētiņā, piemēram, aktīvisti sarīkoja astoņu stundu pretošanās apmācības, kuru laikā jaunās paaudzes amerikāņiem tika stāstīts, kā pretoties Donaldam Trampam, cenšoties lobēt savas intereses ASV Kongresā, uzstājoties medijos vai iesaistoties politiskajās kustībās.
Savukārt Amerikāņu Pilsonisko brīvību savienība ir paziņojusi, ka ir uzsākusi pirmās tiesiskās darbības pret jauno prezidentu Trampu, pieprasot dokumentus par viņa potenciālajiem interešu konfliktiem. Tāpat ir izstrādāts septiņu punktu plāns, kā apstrīdēt nākamā prezidenta politisko dienaskārtību.
Organizācijas pārstāvji uzsver, ka šādu prasību mērķis ir pierādīt, ka neviens, pat prezidents, nevar būt pārāks par likumu.
Atbalstītāju pulks Krievijā, citviet – daudzie pretinieki
Otra lielākā Trampa atbalstītāju kopiena reģistrēta Atlantijas okeāna otrā pusē – Krievijā. Tur gan sabiedriskās aptaujas, gan oficiozu viedoklis viennozīmīgi ir labvēlīgs pēc kārtas 45. ASV prezidentam, kurš solījis atcelt sankcijas pret Krieviju un citādi uzlabot attiecības.
“Mēs palīdzam visai pasaule ar humāno palīdzību, ar karavīriem. Kam mums tas vajadzīgs? Ar Ameriku kopā būtu labāk. Mēs ātrāk uzvarētu ļaunumu uz Zemes. Ļaunums taču pastāv, un Krievijai vienai to grūti uzveikt,” uzskata pensionāre Jeļena.
Tikmēr citviet Eiropā, Tuvajos Austrumos un Tālajos Austrumos, kā arī Latīņamerikā pamanāmākas ir protesta akcijas pret Trampa proponēto politiku. Tā rada bažas par atgriešanos pagājuša gadsimta pirmajās desmitgadēs, kad lielā daļā pasaules valdīja ksenofobiju, ultranacionālisms, tirdzniecības un valūtas kari, kas galu galā divreiz noveda pie diviem iznīcinošiem pasaules kariem.
Sieviešu pikets Briselē
Tikmēr Briseles centrā pie operas piektdien pulcējušies apmēram 1000 cilvēku. Pasākuma lozungs - ar gaismu par tiesībām. Sveces tiek aizdegas, lai atgādinātu – sieviešu tiesības ir arī cilvēktiesības, tās ir tieši tāpat aizsargājamas un respektējamas.
Tur cilvēki pulcējas, lai solidarizētos ar Vašingtonā gaidāmo Sieviešu maršu, jo Trampa kļūšana par prezidentu daudzi iztulko kā apdraudējumu sieviešu tiesībām, ņemot vērā viņa izteikumus un sieviešu uzlūkošanu kā objektus.
Pasākuma organizētāji arī uzsver, ka šī demonstrācija pret to galēji labējo politisko noskaņojumu, kas Eiropā un ASV parādās arvien biežāk oficiālajā politiskajā retorikā.
Republikānis Donalds Tramps ASV prezidenta amatā tika ievēlēts 2016.gada 8.novembrī, elektoru balsu ziņā apsteidzot vēlēšanu sīvāko konkurenti - demokrāti Hilariju Klintoni.
