Turklāt nevienprātība partiju sākusi šķelt visas Trampa prezidentūras laikā.
“Pašlaik mēs patiesībā redzam pilsoņu kara sākumu republikāņu rindās. Republikāņi ir ļoti nepārliecināti par savu nākotni un to, kādu lomu turpmāk tajā spēlēs prezidents Tramps un viņa atbalstītāji,” situāciju raksturoja “Associated Press” Vašingtonas biroja vadītāja Džūlija Peisa.
“Partijā ir liela šķelšanās, un tas nav kas tāds, ko varēs atrisināt dažu dienu vai nedēļu laikā. Arī pats impīčmenta process mums par šo Republikāņu partijas nākotni parādīs vairākas lietas – redzēsim, kuri republikāņi ir gatavi šķirties no Trampa un jūt, ka arī partijai no viņa būtu jāatpūšas.
Taču vienlaikus realitāte ir arī tāda, ka ir miljoniem amerikāņu visā valstī, kuri atbalsta prezidentu,” norādīja Džūlija Peisa.
Pret Donaldu Trampu nostājušies vairāki augsta ranga republikāņi. Tikmēr viņš pats nav izslēdzis iespēju, ka varētu vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu 2024. gada vēlēšanās.
KONTEKSTS:
ASV Kongresa pārstāvju palāta nobalsoja par valsts prezidenta Donalda Trampa impīčmentu. Tomēr viņš tiks atstādināts no amata vienīgi tādā gadījumā, ja to atbalstīs arī lielākā daļa senatoru.
Tramps kļuvis par pirmo ASV vadītāju, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz. Prezidents šoreiz tiek apsūdzēts musināšanā uz bruņotu dumpi, kas notika Kapitolijā. Tagad Trampa vaina musināšanā uz bruņotu sacelšanos ir jāpierāda ASV Senātā.
ASV prezidenta Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā tika izsludināta komandantstunda.
Trampa pilnvaru termiņš beigsies 20. janvārī, kad prezidenta amatā viņu nomainīs Baidens.