Sestdien vairākkārt tika izziņota un pēc tam atsaukta informācija, ka opozīcijas partijas „Tēvzemes” līdere Jūlija Timošenko ir izkļuvis brīvībā, kā to iepriekš lēma Augstākā rada. Pēc pulksten pieciem pēcpusdienā Timšenko beidzot pameta slimnīcu Harkovā, kur ārstējās cietumsargu uzraudzībā. Viņu pavadīja parlamenta deputāti un vairāku rietumvalstu diplomāti. Pie slimnīcas ekspremjeri sveica gavilējošs atbalstītāju pūlis. Timošenko viņiem pavēstīja, ka diktatūra ir kritusi.
Vēlāk opozīcijas līdere ar lidmašīnu devās uz Kijevu, lai pievienotos demonstrantiem Neatkarības laukumā. Viņa paziņojusi, ka piedalīsies 25. maijā paredzētajās prezidenta ārkārtas velēšanās, ko paredz Radas lēmums par līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča atstādināšanu. Viņš gan šo lēmumu sola ignorēt.
„Tā nav opozīcija, bet bandīti. Viņi terorizē parlamentu. Visi deputātu lēmumi ir nelikumīgi, un es tos neatbalstīšu. Tagad varam vērot to pašu, ko pagājuša gadsimta trīsdesmitajos gados Vācijā, kad pie varas nonāca nacisti. Arī tagad tiek aizliegtas pretinieku partijas, apgānīta viņu simbolika, piekauti cilvēki,” video uzrunā klāstīja Janukovičs.
Ukrainas politikas vērotāji lēš, ka Janukovičam reālas ietekmes nav atlicis daudz. Tiek ziņots, ka viņam robežsargi pat neesot ļāvuši izlidot uz Krieviju. Taču valsts dienvidaustrumu apgabalu un Krimas pašvaldību deputāti kongresā Harkovā paziņojuši, ka arī neatzīst centrālā parlamenta lēmumus un ieviesīs pārvaldītajās teritorijās savu kārtību. Krimā dzīvojošo krievu vairākuma pārstāvji pat neizslēdz iespēju atgriezties Maskavas paspārnē.
Tagad jāgaida, kam šajos reģionos izlems klausīt spēka struktūru armijas un iekšlietu sistēmas darbinieki. Viņu vadība attiecīgajās ministrijās ir solījusi uzticību Augstākajai Radai. To atbalsta arī ievērojam daļa austrumu apgabalu iedzīvotāju. Jau tiek ziņots par eirointegrācijas piekritēju un līdzšinējā režīma atbalstītāju sadursmēm.
Kādi notikumi gaidāmi tuvākajās dienās līdz ar to esot grūti prognozēt. Sliktākais scenārijs paredz, ka uzklausot austrumu apgabalu aicinājumus Krievija var izlemt par sava karaspēka ievešanu Ukrainā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau vērsies pie rietumvalstu kolēģiem, lūdzot disciplinēt Ukrainas opozīciju, kas ejot bruņotu ekstrēmistu pavadā un nepildot panāktās vienošanās.
Jau ziņots, ka Ukrainas Augstākā Rada, kurā tagad vairākums ir opozīcijas spēkiem, sestdien vēlreiz akceptēja 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un prezidenta Viktora Janukoviča akcepts nav nepieciešams. Parlaments plāno arī rosināt Janukoviča impīčmentu. Pats Janukovičs sestdien atstāja prezidenta rezidenci un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiek pieļauts, ka viņš pametis valsti.
Piektdien Janukovičs un opozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
