Polijas valdības kritiķi vairākkārt norādījuši, ka reformas apdraud tiesu neatkarību.
„Mēs esam izlēmuši Polijas valdībai nosūtīt viedokli par tiesu varu,” sacīja Eiropas Komisijas (EK) pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. „Par spīti mūsu vislielākajām pūlēm, mums nav izdevies atrast risinājumu jautājumiem, kas mūs satrauc,” teica Timmermanss. EK un Polijas sarunas ilgušas piecus mēnešus.
„ES ir būvēta uz kopīgām vērtībām, kas iekļautas kopienas līgumā. Šajās vērtībās ietilpst likuma varas ievērošana. Tas ir veids, kā darbojas šī organizācija, tas ir veids, kā mūsu dalībvalstis nodrošina vienlīdzīgu likuma varas ievērošanu Eiropas Savienībā. Likuma varas ievērošana ir kopīga Eiropas Savienības institūciju un visu dalībvalstu atbildība," klāstīja Timmermanss.
Viņš vienlaikus noraidīja, ka starp Briseli un Varšavu būtu asa konfrontācija. Viņš paziņoja, ka uzskata, ka abas puses „joprojām [īsteno] konstruktīvu dialogu,” un nosūtītais viedoklis palīdzēs uz to koncentrēties. Timmermans arī noraidīja, ka EK iejaucas Polijas iekšpolitikā. „EK negrasās un nevēlas sevi iesaistīt politiskajās debatēs Polijā. Politiskie jautājumi Polijā ir Polijas politiķu darīšana. Mūsu uzdevums ir nodrošināt likuma varas ievērošanu. Mēs vēlamies veicināt progresu un palīdzēt Polijai rast ātrus un efektīvus risinājumus," norādīja EK viceprezidents.
Vienlaikus gan Timmermanss piebildis, ka redz iespēju „konstruktīvam dialogam”. Tomēr viņš neslēpa, ka arī redz tiesu sistēmas reformas kā draudu tiesām.
AFP norāda, ka viedoklis, kuru EK pati dēvē par „brīdinājumu”, ir nebijis precedents – nekad EK nav brīdinājusi kādu no ES valstīm.
Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Ziobro paziņoja, ka ir „pārsteigts un sarūgtināts” par Briseles rīcību, piebilstot, ka „valdība izrādījusi lielu elastību un gribu rast kompromisu.”
Savukārt Polijas ārlietu ministra vietnieks Konrāds Šimanskis ziņu aģentūrai PAP pavēstīja, ka Eiropas Komisija nosūtītais viedoklis nav jaunums, jo valdība zināja, ka tāds būs. Viņš arī ieņēma samierniecisku nostāju, paziņojot, ka Polija „ir gatava konsultācijām, bet tas nenozīmē, ka [Varšava] varēs piekrist jebkuram konkrētam risinājumu, [kas tiks piedāvāts.]
Ziņots, ka attiecības starp Eiropas Savienību (ES) un Poliju turpina saasināties. Brisele aicina Varšavu panākt progresu jautājumā par tieslietu reformām, pretējā gadījumā draudot ar iespējamām sankcijām. Tikmēr Polijas premjerministre Beāte Šidlo paziņojusi, ka Eiropas Komisija (EK) pārkāpj savas pilnvaras un Varšava Eiropas ultimātiem pakļauties negatavojas.
Konservatīvā partija „Likums un taisnīgums” nākot pie varas pēc aizvadītā rudens vēlēšanām atcēla vairākus iepriekšējās valdības ieceltos Konstucionālā tiesas tiesnešus, un to vietā izraudzīja jaunus. Tāpat valdība nolēma mainīt veidu, kā tribunāls pieņem lēmumus, to padarot sarežģītāku. Konstitucionālā tiesa noraidīja grozījumus kā antikonstitucionālus, savukārt valdība atteicās atzīt šo spriedumu, paziņojot, ka tas nav spēkā esošs.
Atbalstu Polijai jau ir izteikusi Ungārijja.
Polijai tagad ir divas nedēļas laika atbildēt brīdinājumam. Ja Polija nesniegs EK apmierinošu atbildi, tad EK var likt tās atrisināt ierobežotā laika periodā. Nepiekāpšanās gadījumā Polijai teorētiski var tikt apturētas balsošanas tiesības Eiropas Savienības valstu ministru padomē. Taču tas ir maz ticams scenārijs, jo nepieciešama visu pārējo dalībvalstu piekrišana.
