EP priekšsēdētāja Martina Šulca lēmums ierobežot Krievijas diplomātu pieeju parlamenta telpām bija diezgan negaidīts. Tas nāca klajā pēc sarunas ar Krievijas vēstnieku ES Vladimiru Čižovu, kurš Šulcam tā arī neesot spējis paskaidrot, kādēļ nevēlamo personu jeb “melnajā sarakstā” ir iekļauti vairāki augsti stāvošie EP deputāti.
"Kopumā ieejas caurlaides bija 10 deputātiem. Tagad Krievijas vēstniecībai ir nosūtīts lūgums atdot caurlaides un EP varēs ienākt tikai vēstnieks un viens viņa izvēlēts diplomāts," komentē Krivade.
Turklāt Šulcs nolēma, ka turpmāk par Krievijas Domes deputātu dalību parlamenta pasākumos tiks lemts, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Tāpat tiek arī formāli apturēta sadarbība ar Krievijas Domes sadraudzības komiteju, kuras aktivitātes tāpat nenotiek jau aptuveni gadu.
Viena no Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietniecēm Sandra Kalniete sacīja, ka Šulca paziņojums ir bijis diezgan negaidīts. Neesot arī pārliecības, vai parlamenta priekšsēdētājs varēja vienpersoniski izlemt šādus jautājumus. Tomēr kopumā Kalnietei šāds solis liekas loģisks.
"Tas, ka vēstniekam un pavadošajam delegātam ir atstāta iespēja ienākt, ir pareiza. Ja mēs runājam par domes delegācijām - es esmu bijusi vēstniece un zinu, ka, braucot ar delegācijum ir jāpiesaka caurlaides un jāsaņem apstiprinoša atbilde. Es domāju, ka tā ir normāla prakse. Ja līdz šim tāda nav bijusi, tad man ir jāizsaka pārsteigums," norādīja Kalniete.
Līdz ar Kalnieti Krievijas “melnajā sarakstā” atrodas arī divu politisko grupu vadītāji. Tie ir bijušais Beļģijas premjers Gijs Ferhofštads, kurš tagad vada Liberāldemokrātu grupu, kā arī Zaļo līdere Rebeka Harmsa.
Sarunā ar Latvijas Radio Harmsa sacīja, ka viņai jaunākais parlamenta priekšsēdētāja lēmums liekas saprotams. "Viņš uzskatīja, ka parlamentam būtu jāreaģē. Manuprāt, tā nav lieliska reakcija, bet tā arī nav pārspīlēta atbilde," norāda Harmsa. "Vai tas palīdzēs mainīt šo situāciju, ir cits jautājums. Šulcs skaidri norādīja, ka viņš turpmāk pret Krievijas Domi izturēsies tieši tāpat kā Dome vai Kremlis pret mums izturas jau tagad, proti, lemjot katrā gadījumā atsevišķi, laist mūs pie sevis vai nē ," saka Harmsa.
Tomēr gan Harmsa, gan Kalniete piebilst, ka svarīgākais ir nevis konkrēti politiķi, kas ir iekļauti Krievijas nevēlamo personu sarakstā, bet gan ES sankciju saglabāšana līdz Minskas vienošanās izpildei. Kā zināms, lēmums par sankciju pagarināšanu dalībvalstu vadītājiem būs jāpieņem jūnija beigās.
Krievijas nevēlamo personu sarakstā, kas ir tapis kā atbilde uz Eiropas sankcijām, ir iekļauti 89 cilvēki, tostarp arī pieci Latvijas politiķi.
