Ziņots, ka ceturtdien vakarā Briselē bez rezultāta beidzās Eirogrupas finanšu ministru sanāksme, kurā Eirogrupas līderi kārtējo reizi diskutēja ar Grieķijas valdību par nākamā aizdevuma piešķiršanu.
Skaidrodams, kāpēc abas puses aizvien nespēj panākt kopsaucēju, viņš norādīja, ka tām ir fundamentāli atšķirīgas pieejas finanšu jautājumos. „Grieķi grib saņemt naudu, lai dzīvotu pa vecam, savukārt eiropieši grib, lai grieķi nedzīvotu pa vecam,” teica Sprūds.
Viņš atzina, ka abas puses sarunās un publiskajos izteikumos mēdz blefot, taču Grieķijai der atcerēties, ka tai nauda ir vairāk vajadzīga nekā ES. Grieķijas valdība ir iedzīta stūrī, jo 70%-80% iedzīvotāju vēlas, lai valsts paliek eirozonā, vienlaikus to neapmierina nosacījumi, kurus priekšā liek aizdevēji. „Var jau blefot un šantažēt, taču tam ir savi limiti. Galu galā ne jau Eiropai šī nauda ir vajadzīga, bet Grieķijai,” sacīja Sprūds. Grieķija nav jāglābj par katru cenu, piezīmēja eksperts.
Viņš arī norādīja, ka šur tur jau izskan runas par nākamo aizdevuma paketi, kas būs vajadzīga Grieķijai un tā varētu būt 30-50 miljardu eiro vērtībā. Tāpēc ir svarīgi uz kādiem nosacījumiem vispār var turpināties ES un Grieķijas sadarbība.
Grieķijas Centrālā banka pirms dažām dienām brīdināja - ja neizdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas novedīs pie valsts defolta, izstāšanās no eirozonas un, ļoti iespējams, arī no Eiropas Savienības (ES).
Par smagām sarunām starp Grieķijas valdību un aizdevējiem par iepriekšējo aizņēmumu atmaksu un iespēju saņemt papildu palīdzību. Eiropas Komisija (EK) nav apmierināta ar pēdējo Grieķijas iesniegto reformu plānu, no kā ir atkarīgs, vai valsts saņems pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu. Plāns nepieciešams, lai Grieķija varētu saņemt atlikušo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā.
