Tikmēr Krievijas enerģētikas gigants „Gazprom” sācis runāt par gāzes piegāžu apturēšanu Ukrainai lielā parāda dēļ.
Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks piektdien paziņoja, ka Kijeva ir gatava sarunām ar Maskavu, bet Krievijai vispirms ir jāatsauc savi karavīri Krimā uz bāzēm, jāievēro starptautiskās vienošanās un jāpārtrauc „atbalstīt separātistus un teroristus Krimā.” Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs tikmēr turpināja ieturēt Kremļa līniju.
„Tam, kas notiek [Ukrainas] austrumos un Krimā, nav nekādas saistības ar Krievijas Federāciju,” apgalvoja Peskovs.
Ukrainas telekanāls „5 kanal” tikmēr ziņo, ka Krievijas Melnās jūras flotes karavīri nogremdējuši vēl vienu savu kuģi vietā, kur Krimas dziļākā ūdenstilpne - Donuzlavas ezers- savienojas ar jūru. Mērķis ir bloķēt Ukrainas karaflotes kuģu izkļūšanu no bāzes Donuzlavā. Telekanāls norada, ka šis ir jau trešais tajā vietā nogremdētais kuģis. Iepriekš tur tika nogremdēts norakstītais Krievijas flotes pretzemūdeņu kuģis „Očakov”, daļa no kura ir redzama virs ūdens virsmas.
Tiek arī ziņots, ka Ukrainas telekanālus analogajā apraidē Krimā nomainījuši Krievijas telekanāli. Tur vairs netiek raidīti trīs Ukrainas kanāli, tostarp iepriekšminētais „5 kanal”, un viens vietējais Krimas kanāls. To vietā tiek translēti Krievijas telekanāli RTR, „Rossija 24”, „Pervij kanal” un NTV.
Pēc ceturtdienas Krimas Augstākās padomes paziņojuma par lēmumu pussalu pievienot Krievijai un nākamsvētdien par šo jautājumu rīkot referendumu, piektdien Maskavā ieradās Krimas parlamenta delegācija. Rietumvalstis un Ukraina norāda, ka referenduma rīkošana ir nelikumīga, bet Krievijas parlamenta abu apakšpalātu spīkeri paziņoja, ka atbalsta gan referendumu, gan Krimas pievienošanu Krievijas Federācijai.
Krimas delegācija Maskavā tika sagaidīta arī ar masu mītiņu pie Kremļa, kura dalībnieku pauda atbalstu pussalas prokrieviski noskaņotajām varasiestādēm. Sarkanajā laukuma ieradušies vismaz 60 tūkstoši, paziņoja policija.
Ierasties Krimā arī piektdien nevarēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas militārie novērotāji.
Jau otro dienu pēc kārtas aptuveni 40 neapbruņotos novērotājus no EDSO dalībvalstīm, tostarp Latvijas, pussalā neielaida bruņoti vīri, kas izveidojuši kontrolpunktus. Misijas uzdevums noskaidrot faktus par militāriem jautājumiem.
Tikmēr Krievijas enerģētikas gigants „Gazprom” sācis runāt par gāzes piegāžu apturēšanu Ukrainai gandrīz 2 miljardus dolāru lielā parāda dēļ. Uzņēmuma vadītājs Aleksejs Millers paziņoja, ka „Ukraina faktiski pārtraukusi maksāt par gāzi” un „Gazprom” nevar to piegādāt bez maksas. Tādēļ Kijevai ir jāsedz savas parādsaistības, vai „riskē ar iespēju atgriezties pie 2009.gada sākumā piedzīvotās situācijas.” Toreiz „Gazprom” apturēja gāzes piegādes Ukrainai, tādējādi tās pārtraucot arī lielai daļai Eiropas Savienības dalībvalstu.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
