Spekulācijas par to, ka Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa varētu atcelt ilgi plānoto valsts vizīti ASV, parādījās septembra sākumā. Toreiz Riodežaneiro dzīvojošais britu laikraksta „Guardian” žurnālists Glens Grīnvalds paziņoja, ka Savienoto Valstu Nacionālā drošības pārvalde izspiegojusi gan Brazīlijas prezidenti, gan Meksikas prezidentu Enriki Penju-Njeto. Grīnvalds bija viens no pirmajiem, kas publicēja rakstus balstoties uz slepenajiem ASV izlūkdienestu dokumentiem, ko viņam bija nodevis Edvards Snoudens.
Grīnvalds paziņoja, ka ASV izlūki piekļuvuši visam interneta saturam, ko tiešsaistē aplūkojusi Rusefa, kā arī visiem prezidentes un viņas darbinieku komunikāciju tīkliem, tostarp telefona sarunām. Izspiegota esot arī Brazīlijas valsts naftas firma „Petrobras”, un Rusefa norādījusi - ja tā ir patiesība, tad tā būtu „industriālā spiegošana”.
Turklāt, šis nebija Grīnvalda pirmais šāda rakstura paziņojums attiecībā uz Brazīliju. Jau vasarā viņš publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka ASV izlūkdienesti valstī izveidojuši bāzi, lai vāktu datus par iedzīvotāju telefona zvaniem un e-pastiem. Jau tad Brazīlijas amatpersonas pauda sašutumu, no Vašingtonas pieprasot paskaidrojumus. Bet tagad pirmā Brazīlijas prezidenta valsts vizīte ASV kopš 90. gadu vidus ir atcelta. Rusefas birojs paziņoja, ka tā nevar notikt, kamēr nav uzsākta izmeklēšana un iesniegti attiecīgi paskaidrojumi. Paziņojumā teikts, ka „nelegāla pilsoņu, kompāniju un Brazīlijas valdības locekļu komunikāciju un datu pārtveršana (..) pārkāpj nacionālo suverenitāti un ir nesavienojama ar draudzīgu valstu demokrātisku līdzāspastāvēšanu.”
Pirmdien ASV prezidentam Barakam Obamam un Rusefai bijusi telefonsaruna, kurā viņi abi nolēmuši atlikt vizīti. Brazīlija paudusi cerību, ka tā notiks „cik drīz vien iespējams”, kad lieta būs „pienācīgi atrisināta."
Arī Baltā nama preses sekretārs Džejs Kārnijs paziņoja, ka Obama solījis izmeklēt apgalvojumus un attiecīgi rīkoties:
„Prezidents Obama skaidri norādīja, ka ir gatavs sadarboties ar prezidenti Rusefu un viņas valdību, lai pārvarētu šo jautājumu kā spriedzes avotu mūsu attiecībās. Pašlaik šai lietai ir pievērsta intensīva uzmanība, īpaši Brazīlijas medijos. Protams, jautājums rada bažas arī Brazīlijas valdībai. Un mēs ar to sadarbojamies, lai pārrunātu šīs bažas.”
ASV ir norādījušas, ka publiski nekomentēs ziņas par katru konkrēto izlūkdienestu darbību, taču uzsver, ka to izlūkdienesti ievāc tādu pašu informāciju, kādu iegūst visas citas valstis.
Tikmēr analītiķi Rusefas lēmums saista arī ar iekšpolitiku un nākamgad gaidāmajām vēlēšanām. Parādot stingrību pret ASV, viņa stiprina savas iespējas tikt pārvēlētai, turklāt kopš vasaras sākumā notikušajiem plašajiem ielu protestiem Rusefas popularitāte ir kritusies.
