Iepriekš Vācijas kancleres Angelas Merkeles neapmierinātību izraisījušas ziņas par to, ka ASV specdienesti ir noklausījušies arī viņas telefonsarunas. Kā piektdien ziņo britu laikraksts „The Guardian", Merkele nebūt nav vienīgā valstu līdere, kura nokļuvusi šādā situācijā.
Atsaucoties uz Eduarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, „The Guardian" ziņo, ka ASV Nacionālās Drošības aģentūra vairākām ministrijām ir pieprasījuši aptuveni divus simtu ietekmīgu ārvalstu politisko darbinieku telefona numuru. Šo personu vidū ir arī 35 gan vārdā nenosaukti valstu līderi. Vienlaicīgi laikraksta rīcībā nonākušajos dokumentos, kas datēti ar 2006.gadu, atzīts, ka šāds informācijas iegūšanas veids esot devis ļoti maz noderīgas izlūkošanas datu.
Tikmēr laikraksts „The Washington Post", atsaucoties uz ASV valdības pārstāvjiem, ziņo, ka aizbēgušā Eduarda Snoudena rīcībā ir aptuveni 30 tūkstoši dokumentu, tostarp izlūkošanas informācija par Krieviju, Irānu un Ķīnu.
ASV vadība ir sākusi informēt šīs valstis par to, ka drīzumā atklātībā var nonākt informācija par sadarbību ar ASV. Taču, kā norāda laikraksts, šis jautājums var izrādīties ļoti delikāts, jo dažas sadarbības operācijas ir slepenas un, piemēram, ārlietu ministrijas pat par to eksistenci var nezināt.
Kā pastāstījusi anonīma amerikāņu amatpersona, vienā no šādiem gadījumiem esot pieejama informācija par kādā NATO valstī īstenotu programmu, kas vērsta pret Krieviju un kas nodrošina nozīmīgu izlūkošanas informāciju ASV gaisa spēkiem un flotei. Ja šī informācija nonāks atklātībā, Krievijai nebūtu grūti panākt šādas programmas bloķēšanu. Taču Eduards Snoudens ir paziņojis, ka negatavojas publiskot tādu informāciju, kas varētu kaitēt likumīgām ASV nacionālās izlūkošanas un nacionālās drošības operācijām.
ASV specdienestu spiegošana ārvalstīs nokļuvusi arī ES līderu uzmanības centrā Briselē notiekošajā 28 dalībvalstu līderu samitā. Izskanējusī informācija par 35 ārvalstu līderu izspiegošanu izsaukusi Eiropas līderu dusmas.
Francijas prezidents Fransuā Olānds paziņojis, ka uz spēles ir likta Francijas un ASV attiecību saglabāšana.
Lai arī šīs attiecības nav jāmaina, uzticamība sabiedroto starpā ir jāatjauno un jāpastiprina.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka pārmaiņām noteikti ir jābūt. Kā pirms brīža paziņojuši Eiropas Savienības līderi, sadarbībai abu pušu starpā ir jābalstās uz cieņu un uzticību, bet neuzticība ASV spiegošanas lietās var nopietni apdraudēt globālo cīņu pret terorismu.
Tāpat Eiropas Savienības līderi aicinājuši līdz gada beigām izstrādāt kopīgu ASV un Eiropas specdienestu sadarbības kodeksu.
