Centieni mierīgi atrisināt politisko krīzi Ukrainā, nelietojot spēku, vēl arvien ir veltīgi. Tā šodien paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs. Viņš arī apgalvoja, ka "saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu saņemtu operatīvu informāciju [protestētāju ieņemtajā] Arodbiedrību namā un Kijevas pilsētas valsts administrācijas ēkā tiek uzkrāti šaujamieroči".
Ministrs norādījis, ka opozīcijas līderi vairs nespēj kontrolēt radikāļus, kas kontrolē sagrābtās ēkas un vada spēka lietošanu. Opozīcija noliedz, ka protestētāji bruņojas.
Tikmēr Arodbiedrību nama komandants, tautas deputāts Stepans Kubivs, komentējot Ukrainas iekšlietu ministra paziņojumu, norādīja, ka opozīcija nav bruņota, nebruņojas un netaisās bruņoties.
Mums notiek miermīlīga akcija. Mēs ievērojam visus likumus un Ukrainas Konstitūciju,” sarunā norāda Kubivs. „Mēs neesam bruņoti, nebruņojamies šobrīd un nedarīsim to arī nākotnē.”
Iekšlietu ministrija arī paziņojusi, ka protestētāji Kijevas pilsētas administrācijas ēkā turot gūstā divus miličus. Opozīcija šos apgalvojumus noliegusi. Taču ministrija piedraudējusi, ka ēka tikšot ieņemta triecienuzbrukumā, ja gūstekņi netikšot atbrīvoti.
Tikmēr Ukrainas prezidents iecēlis jaunu Kijevas administrācijas vadītāju, kuram jāstājas atlaistā Aleksandra Popova vietā. Popovs tiek vainots par rīkojuma došanu ar spēku izklīdināt protestētājus Brīvības laukumā pagājušā gada 30.novembrī. Zīmīgi šķiet tas, ka Iekšlietu ministrijas draudi ieņemt pilsētas administrācijas ēku sakrīt ar jaunā Kijevas mēra Vladimira Makejenko iecelšanu, jo viņa darba kabinets atrodas protestētāju sagrābtajā namā.
Kā iepriekš ziņots, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piektdien paziņojis, ka ir gatavs reformēt valdību un tas tikšot izdarīts parlamenta ārkārtas sēdē 28.janvārī. Vienlaikus viņš piedraudējis izmantot “visas likumīgās metodes”, lai apturētu nemierus.
Vēstīts, ka šīs nedēļas pirmajā pusē Kijevā notikušajās sadursmēs starp demonstrantiem un miličiem bojā ir gājuši vairāki cilvēki, bet daži simti guvuši dažādus ievainojumus.
Ukrainas galvaspilsētā protesti pret valdības lēmumu apturēt eirointegrāciju sākās novembra nogalē, kad Ukrainas valdība paziņoja, ka neparakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un izvērtās par plašākiem protestiem pret varu. Ar jaunu spēku protesti uzvirmoja šonedēļ, jo pagājušās nedēļas nogalē parlaments pieņēma vairākus likumus, kas ierobežo tiesības protestēt. Izcēlās vairākas sadursmes ar miliciju, cilvēki Neatkarības laukumā un uz barikādēm pārliecināti, ka milicija pret viņiem pielietoja arī šaujamieročus un trešdien četri bojāgājušie demonstranti esot nošauti.