Ja opozīcijas pārstāvji pieņems piedāvājumu, prezidents sola atlaist esošo valdību, atsaucoties uz tieslietu ministres Jeļenas Lukašas sniegto informāciju, informē mediji.
Kā pavēstīja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Andrejs Portnovs, tiekoties ar opozīcijas līderiem, Janukovičs piekritis atbrīvot protestu laikā apcietinātos, kā arī mainīt tā saucamos diktatūras likumus, kas pieņemti 16.janvārī.
Portnovs pavēstīja, ka prezidenta sarunās ar opozīciju skarts arī jautājums par atgriešanos pie 2004.gada Konstitūcijas un pāreju uz parlamentāri prezidentālu republiku. Prezidenta administrācijas pārstāvis neizslēdza arī to, ka pēc konsultācijām ar opozīciju varētu tikt veikti grozījumi likumā par referendumu, bet par labojumiem Konstitūcijā tiktu rīkota tautas nobalsošana.
Opozīcijas līderu atbilde uz prezidenta piedāvājumu ir neskaidra. Kļičko pēc tikšanās ar prezidentu paziņoja, ka opozīcija negrasās atkāpties no savām pozīcijām, pieprasot ārkārtas prezidenta vēlēšanas jau šogad un nedemokrātisko likumu atcelšanu.
Kā telefonintervijā Latvijas Radio pavēstīja Latvijas Radio 4 korespondents Kijevā Aleksejs Gusevs, opozīcijas pārstāvju uzruna Eiromaidanā, atgriežoties no tikšanās ar prezidentu, viesusi neizpratni cilvēkos, jo opozīcijas līderis Jaceņuks neesot minējis vairākas lietas un par piedāvājuma pieņemšanu izteicis it kā starp citu. Ir skaidrs, ka cilvēki Maidanā paliks līdz otrdienai, stāsta korespondents.
Jaceņuks uzrunā norādīja, ka opozīcija nebaidās no atbildības par valsts likteni un pieņem šo atbildību.
Mēs esam gatavi vest valsti uz Eiropas Savienību," uzsvēra Jaceņuks.
Savukārt opozīcijas partijas "Brīvība" un tās frakcijas vadītājs parlamentā Oļegs Tjagņiboks norādīja, ka katru reizi, kad prezidents piedāvā mieru, notiek kas slikts.
Mums nepieciešama konkrēta rīcība. Visi uz Maidanu! Cīņa turpinās, kamēr visi jautājumi netiks atrisināti," aicināja Tjagņiboks.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents piektdien paziņojis, ka ir gatavs reformēt valdību un tas tikšot izdarīts parlamenta ārkārtas sēdē 28.janvārī. Vienlaikus viņš piedraudējis izmantot “visas likumīgās metodes”, lai apturētu nemierus.
Šīs nedēļas pirmajā pusē Kijevā notikušajās sadursmēs starp demonstrantiem un miličiem bojā ir gājuši vairāki cilvēki, bet daži simti guvuši dažādus ievainojumus.
Ukrainas galvaspilsētā protesti pret valdības lēmumu apturēt eirointegrāciju sākās novembra nogalē, kad Ukrainas valdība paziņoja, ka neparakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un izvērtās par plašākiem protestiem pret varu. Ar jaunu spēku protesti uzvirmoja šonedēļ, jo pagājušās nedēļas nogalē parlaments pieņēma vairākus likumus, kas ierobežo tiesības protestēt. Izcēlās vairākas sadursmes ar miliciju, cilvēki Neatkarības laukumā un uz barikādēm pārliecināti, ka milicija pret viņiem pielietoja arī šaujamieročus un trešdien četri bojāgājušie demonstranti esot nošauti.
