Ceremonijā klāt bija arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kura valsts sāktajai cīņai par politiskās pašnoteikšanās tiesībām ceremonijas laikā tika piešķirta īpaša uzmanība.
Vesterplates pussalā pie Gdaņskas tieši pusnaktī tika pieminētas Otrā pasaules kara beigas – šīs atceres ceremonijas toni noteica sēras par bojāgājušajiem un atmiņa par cilvēka upuriem lielākajā traģēdijā 20.gadsimta vēsturē, un kadri no šausminošajiem kara mirkļiem, kuri sākās tieši šeit 1939.gada septembrī, kad atskanēja pirmās nacistiskās Vācijas vērstās kanonādes, iebrūkot Polijā, kurām varonīgi centās pretoties Polijas karaspēks, taču pārspēks bija pārāk liels. Godinot šos varoņus, Polijas debesīs tika izšautas piemiņas zalves no lielgabaliem.
“Es gribu pieminēt visus, kuri cīnījās pret nacistu agresiju. Visus antihitleriskās koalīcijas karavīrus, kuri deva savu artavu uzvarai 1945.gada maijā. Es vēlos pieminēt visus šī briesmīgā kara upurus, neraugoties uz to, kurā barikāžu pusē viņi stāvēja un mira,” pauda Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.
Tomēr tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara piemiņā šodien nav vietas triumfālām fanfarām, jo gan pats karš bija neiedomājami traģisks, gan arī pēckara laika sekas bija traģiskas pusei Eiropas, kura palika "dzelzs priekškara" nepareizajā pusē.
Godinot tā laika upurus, piemiņas ceremonijā Vesterplatē īpaši tika izceltas tautu tiesības uz pašnoteikšanos, kuras liela daļa postkomunistisko valstu izmantoja, iedvesmojoties no Gdaņskas strādnieku spējas nepiekāpties komunistiskajam režīmam. Turklāt, pēc Polijas prezidenta teiktā, pašlaik tieši šo pašu brīvo, taču ne bez asinīm slacīto izvēli mēģina izdarīt arī Ukraina, kurai Polijas prezidents veltīja atbalstošus vārdus. Un arī nevairījās kritizēt Ukrainas lielo kaimiņvalsti, kura liekot šķēršļus šai brīvajai izvēlei.
“Ukrainas un citu Austrumeiropas valstu vieta, ja šīs valstis to vēlas un ir gatavas, ir mūsu kopējās Eiropas mājās. Joprojām notiekošais karš Ukrainā neļauj mums aizmirst, ka joprojām ir spēki, kuri atsauc atmiņā tumšākos divdesmitā gadsimta vēstures periodus,” sacīja Policijas prezidents.
Lai vēl vairāk uzsvērtu kopējo Eiropas konsolidāciju un atbalstītu citu Eiropas valstu tiekšanos uz integrāciju Eiropas Savienības virzienā, Otrā pasaules kara beigu atceres ceremonija Vesterplatē noslēdzās ar Eiropas Savienības karoga izritināšanu memoriāla piekājē un "Odu priekam" – Eiropas Savienības himnu, kurai sekoja pavisam īss salūts – tādējādi uzsverot Polijas centienus Uzvaras dienu interpretēt kā piemiņas dienu, bez liekām ārišķībām un atgādināt par traģiskajiem notikumiem mūsdienu Ukrainā.
Kara beigu dienu piemin abās Atlantijas okeāna pusēs
ASV galvaspilsētā Vašingtonā gaidāmo militāro parādi pavadīs Otrā pasaules kara bumbvedēju lidojumi. To kabīnēs būs arī vīri, kas pirms 70 gadiem ar šiem lidaparātiem bombardēja vācu pilsētas.
Savukārt Vācijā , kur savulaik bija iecienīts teiciens – katastrofas neatzīmējam – 8.maijā Parlamenta deputāti ar klusuma brīdi pieminēja kara upurus.
Lietuvā valsts augstākās amatpersonas piedalījās piemiņas dievkalpojumā un nolika ziedus brāļu kapos. Čehijā valdības locekļi un kara veterāni pieminēja kritušos Vitkovas nacionālajā memoriālā.
Baltkrievijā bruņoto spēku orķestris kopā ar kolēģiem no ASV sarīkoja piemiņas koncertu Brestas cietoksnī, kur sākās vācu uzbrukums Padomju Savienībai.
Francijas galvaspilsētā Parīzē Elizejas laukos notika militārā parāde. Prezidents Fransuā Olands nolika ziedus pie Šarla de Golla pieminekļa, bet ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ar savu kolēģi Lorānu Fabisu izrādīja cieņu kritušajiem sabiedroto karavīriem. Savukārt bijušajā Francijas kolonijā Alžīrijā 1945.gada 8.maiju atceras kā dienu, kad franču karavīri izrēķinājās ar vietējiem neatkarības cīnītājiem.
Tikmēr Ukrainā piektdien atzīmēta Piemiņas un samierināšanās diena, godinot Otrā pasaules kara upurus. Prezidents Petro Porošenko teica uzrunu svinīgajā parlamenta jeb Augstākās Radas sēdē par godu 70. gadadienai kopš uzvaras par nacismu Eiropā, kā arī pieminot karā bojā gājušos. Ukraina kara beigu dienu piemin gan 8., gan 9.maijā.
Tikmēr Maskavā notiek gatavošanās 9.maija Uzvaras dienas militārajai parādei Sarkanajā laukumā sestdien. Liela daļa no pasaules valstu līderiem, ko bija uzaicinājis Kremlis, gan neieradīsies. Starp tiem, kas būs, ir Ķīnas prezidents, kurš ieradies Maskavā jau piektdien.
